Search

Wednesday, November 6, 2019

Lielās istabas jaunā siena

Lūk mūsu (ļoti sakārtotā) lielā istaba ar jauno sienu - jauno tapeti un plakātiem.


Laikam arī paklājs blogā pirmo reizi, tas ir no IKEA. Reiz (pirms pāris mēnešiem) paklājs bija bēšs, bet tagad, dzīvē, ir vairāk bēši "marmorīgs", dažādu pleķu noklāts. Kad no āra slapjdraņķa iekšā ienāk Sune, viņa uzreiz dodas tieši uz šo paklāju. Arī savus burkānus viņa vēlas grauzt uz paklāja, un ja kāds nosviež zemē dīvāna spilvenus vai kādu pledu, tad Sune arī uz tiem iekārtojas. Tad vēl ir bēši pleķi no āboliem, un rozā pleķi no dažādām saldētajām ogām, kuras mans mazais ēd katru dienu, un es netīras roķeles nenovaktēju tik bieži, cik prasītos tīram paklājam.

Lai nu kā, par šo paklāju izdevu aptuveni 150 eiro, un tagad saprotu, ka vismaz šajā dzīves posmā dārgāku paklāju nav vērts pirkt. Vismaz tā es domāju tagad.

Plakāti ir no firmas Desenio, un tos es pasūtīju jau šovasar. Man vienu brīdi bija sapnis par burgundija toņa tapeti šai sienai - burgundija pamats, ar puķēm, un zelta punktiņiem uz tām. Plakātus pirku, domājot par šo burgundija tapeti, bet beigās tomēr izvēlējos kaut ko gaišu, jo - domāju, nāk rudens, ziema, tumšais laiks, vajag kaut ko gaišu. Gaišais ilgāk kalpos, tumšs un ar raksturu varbūt ātri apniks.

Spilvendrānas un pledi no H&M Home. Aizkari - no IKEA.

Jāpiebilst, ka šādi mūsu lielā istaba izskatās ļoti, ļoti reti. Pārsvarā mums lielajā istabā valda rotaļlietas, interjera neatņemama sastāvdaļa ir veļas žāvētājs ar mitro (vai sauso, būsim reālisti) veļu. Vēl neesmu atradusi tādu rotaļlietu revidēšanas/kārtošanas stratēģiju, kas biežāk ļautu baudīt kārtīgu lielo istabu.

Autore Dana K. White uzsver, ka pat piecām minūtēm, kas veltītas mājas kārtošanai, ir liela nozīme. Varbūt tā varētu būt viena no metodēm, ko izmantot, lai mēs visi biežāk baudītu šitik skaistu lielo istabu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, November 3, 2019

Novembra sākums

Ir sācies novembris. Stāsts par šo ķirbi - pie manis ciemos bija mana mīļā māsiņa. Es vēlējos, lai mēs kopīgi sataisam Helovīna ķirbi, taču nevienā veiklā vēl pietiekoši lielu ķirbju nebija. Es svētdienas rītā iegūglēju "ķirbji, Vestmanlande (mūsu reģions)", un atradu ekoloģisku zemnieku saimniecību,


kuri, cita starpā, audzē arī ķirbijus. Sazvanīju saimnieci, un viņa teica, ka tieši viens nogatavojies, liels ķirbis esot.  Es uz to pieteicos, un tad mēs devāmies izbraucienā pretim zelta rudenim (un ķirbim).

Šis ķirbis svēra 13 kilogramus, un es to nopirku par apm.24 eur. Padārgi, bet ķirbis bija tik liels un skaists, mums sanāca svētdienas izbraukums, un ģimenes pasākums.

Man bija plāns vēlāk nopirkt un izgrebt vēl vismaz divus ķirbijus, bet laika gaitā sapratu, ka šogad pietiks tikai ar šo vienu, būs gana.

Vēl es šoruden pēc man mīļās blogeres Sarah Von Bargen ieteikuma lasu grāmatu "Your Money or Your Life", autori Vicki Robin un Joe Dominguez. Ļoti iesaku.


Mini projekts - esmu sākusi uz piezīmju kartiņām rakstīt dažādas reālas vakariņu idejas, t.i., nevis neizmēģinātas receptes, bet reālas vakariņas, kuras es/mēs gatavojam un ēdam. Mana cerība ir, ka tā būs laba ideju kartotēka tiem brīžiem, kad jābrauc uz veikalu pēc pārtikas, bet nav ne iedvesmas, ne ideju par to, ko gatavot vakariņās.

Šovakar mums vakariņās būs tacos!

Novembra mērķi:

- lieliski pavadīt laiku ar māsīcu un krustmāti, par kuru gaidāmo ciemošanos ļoti, ļoti, ļoti priecājos

- ievērot novembra budžetu (#budgetgoals)

- pabeigt šīs vasaras fotoalbūmu

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Tuesday, October 15, 2019

Tukšāks koridors

Ar ko ir svarīga šī bilde? Ar to, ka pie šīs sienas vairs nestāv kaudze ar kastēm! Esam tikuši vaļā no pēdējām pārvākšanās kastēm, tām, kurās iekšā bija simtiem DVD filmu.


Pirms aptuveni nedēļas ātri izrevidējām visas filmas, atstājot tikai pašas mīļākās. Visas pārējās - uz labdarības veikalu prom, ar visām kastēm.

Šeit mēs dzīvojam no šī gada pavasara, no 15.maija. Tātad, pa pieciem mēnešiem esam tikuši vaļā no visām pārvākšanās kastēm. Tas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs, un arī tāds ceļa stabs, milestone, mūsu gājienā uz iedzīvošanos jaunajās mājās.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, October 6, 2019

Mākslīgās puķes koridorā

Es neesmu mākslīgo puķu piekritēja. Varbūt pat kādreiz esmu domājusi ļoti kategoriski: "manās mājās mākslīgās puķes pāri slieksnim netiks." Taču viedokļi mainās, un man bija vēlme pamēģināt mākslīgās puķes salikt savā gadiem (pareizāk sakot, nekad) nelietotajā sudraba vāzē. Šādi šī vāze tagad stāv koridora stūrī -


Šeit vāze stāv jau gandrīz mēnesi, un tpu, tpu, tpu! ne reizi vēl nav apgāzusies. Tātad šī vieta vāzei ir OK.

Šodien man bija iespēja pabraukāt pa veikaliem, un lūk, kādas mākslīgās puķes es atradu: divas tumši, tumši sarkanas dālijas, trīs krēmkrāsas/brūnganas gladiolas, un vienu sarkanīgi brūnu eikaliptu. Visas puķes no veikala Rusta (šis nav sponsorēts ieraksts). Lūk, rezultāts:


Bildē izskatās labi, dzīvē - nepierasti, jo šo stūri jau parasti tā, mājās dzīvojot, nekad neredz. Redz tikai tad, kad dodas no mājas iekšā vai ārā, JA ieskatās un īpaši pievērš uzmanību.


It kā šis īsti nav mans stils, bet man gribējās pamēģināt. (Mīļā sune par pozēšanu bildei dabūja siera gabaliņu.)

Man nav ne jausmas, cik ātri šādas puķes pieput, kā tādas tīrīt, kas notiks tad, kad šeit uz pakaramajiem kārsim smagus un slapjus ziemas mēteļus. To visu mēs redzēsim.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, September 29, 2019

Tulpju sīpoli un šokolādes puķe

Šajā ierakstā (links) atrādīju, kādus tulpju sīpolus nopirku cerībā, ka no tiem pavasarī varētu izaugt jo skaistas tulpes. Taču sīpolu stādīšanu visu laiku atliku, jo mūsu dārziņā ir cieta, blīva zeme, kuru ļoti grūti uzrakt, kur nu vēl izrakt pietiekoši dziļas bedres sīpoliem. Atliku, atliku, līdz vienu pēcpusdienu izlēmu klausīt savas mīļās tantes padomam un darīt tā -

noņemt to pašu virsējo zāles kārtu, tad - cik var, parakt, un tad - sīpolus iekšā, un virsū sabērt zemi. Man bija nopirkts 40-litrīgs zemes maiss (izklausās ļoti daudz, bet tas tāds maiss vien ir, ne no pašiem lielākajiem), to visu es sabēru virsū un izveidoju dobi.

Tagad jāgaida pavasaris - redzēs, vai no manām tulpēm kas sanāks, vai nē, bet es domāju tā - ja nesanāks, nu, tad mācība būs rokā, ka tomēr vajadzēja rakt dziļāk. Bet ja es būtu šo darbiņu atlikusi un atlikusi, varbūt beigās jau būtu par vēlu - zeme būtu pārāk sasalusi, un tad man arī nekas nesanāktu. Tā ka - mēģināts nav zaudēts!

Nākamais darba kārtības punkts:


lielajā podā pie mājas durvīm šokolādes puķei līdzās iestādīju divus šādus augus, zviedriski tos sauc par alunrot. Tās gaišākās šķirnes nosaukums ir "Marmelāde" - cik skaisti, vai ne? Esmu žurnālā redzējusi, ka ir arī šķirne, kas saucas "Creme Brulē", to varam pievienot nākotnes plāniem.


Ir septembra beigas, un mana šokolādes puķe joprojām skaisti zied un mani katru dienu priecē. Tāpēc apsveru iespēju šogad viršus nemaz nepirkt un nestādīt. Ietaupīsies naudiņa, un šim gadam man jau tāpat pietiek rudens darbu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Tuesday, September 10, 2019

Sakārtots kurpju plaukts koridorā

Septembra sākums, un mūsu koridora kurpju plaukts atspoguļoja mainīgos laika apstākļus - pa dienu, iespējams, silts, vakaros jau aukts, un ik pa laikam - lietus.


Sune uz mani noskatās nedaudz pārmetoši. Kāpēc fotografēt kurpju plauktu, ja var mētāt tenisa bumbiņu? Sava taisnība tur ir.

Bija laiks nolikt vasaras kurpes. Tagad tas ir izdarīts. Zilie gumijas zābaki, izrādās, ir maza izmēra. Mēģināšu tos pārdot par kādu naudiņu, varbūt kādam citam mazajam noderēs.

Un šeit - pēc bilde.


Divas domas - viens, arī šajā bildē ir divi kurpju pāri, kas mazajam ir palikuši knapi. Bet tās ir diezgn aktīvi valkātas kurpes, īsti nepārzinu otro roku tirgu, nezinu, vai un par cik tādas varētu mēģināt pārdot. Pakonsultēšos ar draudzeni. Kāpēc es to rakstu - lai ilustrētu, ka šāds kurpju plaukts visu laiku īstenībā ir procesā - mainās sezonas, aug kājas, apavi nolietojas, apnīk - tad nu kā modram vanagam šis plaukts visu laiku būtu jārevidē (to es saku ar smaidu).

Otra doma - stūrī noliku lielu sudraba vāzi, kuru man sen, sen uz dzimšanas dienu pilnu ar gladiolām uzdāvināja labs draugs. Man šī vāze īsti nelietojas (jo šķiet, ka gladiolas ir vienīgās šai vāzei piemērotās puķes), tāpēc tagad izdomāju to nolikt koridorā, jo varbūt ik pa laikam kurpes velkot, par šo vāzi papriecāšos. To mēs vēl redzēsim.

Šīs dienas mazais, priecīgais notikums - vienā kastē skapja augšā atradu sunes "matu suku" un šķēres! Man jau likās, ka būs jāpērk jaunas, ka vecās pazudušas pārvākšanās laikā. Tagad būs jāieplāno laiks sakopt sunei kažoku.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Monday, September 9, 2019

Dārza atkritumi un tulpju sīpoli 2019

Šodien biju nedaudz sašutusi par to, ka atbrīvošanās no dārza atkritumiem ir tāda epopeja. Par to tūlīt pastāstīšu, bet no sākuma ieliksim uzmundrinošu bildi. Man ir padomā rudens dārza darbi - gribu iestādīt tulpju sīpolus.


Tātad - dārza atkritumi: nopļautā zāle, sapuvuši āboli, apgrieztais dzīvžogs, un tagad arī smaga, mālaina zeme, kura saķērusies kopā ar zāli, un kuru es raku ārā, lai varētu izveidot dobi ar lavandām u.c.puķēm. Kāpēc šos atkritumus nevar vienkārši izmest parastajā miskastē? Tāpēc, ka pie mums paredzēts šos atkritumus izmest pārstrādes centrā. Ja visi mestu savus dārza atkritumus parastajā miskastē, tad pilsētas dome to ātri saprastu un palielinātu miskašu izvešanas cenas, un to jau negrib neviens. Arī dārzā komposta kaudzi taisīt es nevēlos, jo mūsu mājas zemes pleķītis ir neliels, un gribas, lai tas viss būtu skaists, bez komposta kastes vai kaudzes.

Lai nu kā - šodien biju izdomājusi šos atkritumus aizvest uz atkritumu pārstrādes centru. Man bija sagatavoti lielie miskastes maisi, bet sakiet lūdzu, kāpēc tos maisus taisa tik lielus? Viņus tāpat pilnus ar tādiem smagumiem nevar piekraut! Nevarētu pēc tam panest, kur nu vēl iecelt mašīnas bagāžniekā, un pēc tam izbērt konteinerā. Man sanāca kādi pieci maisi.


Izlēmu izmest arī to apaļo, pīto paklāju, jo sapratu, ka tas tomēr par daudz izmircis, saglābt būtu grūti.

Tā nu salādēju visus maisus bagāžniekā un devos uz pārstrādes centru. Braucu gumijniekos, un labi, ka tā, jo pārstrādes centrā pie man vajadzīgā konteinera bija nedaudz dubļains. Pēc tam savos gumijas zābakos jutos kā īsta dārzniece. Iebraucu puķu veikalā pēc zemes, un nopirku piecus narcišu sīpolus.


Domāju, ka ļoti labi izskatīsies ar manis izvēlētajām tulpēm.

Ārā pēkšņi iestājies rudens. Vēl tikko varējām iet ar šortiem, bet šodien es skapī sameklēju džinsus.

Nu, ko - lai visiem jauka pirmdiena un nedēļa!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Saturday, September 7, 2019

Rudens sākuma pieturzīmes

Šodien brīva diena. Beidzot ieliku mazgāties sunes dvieļus, kuri stāvēja uz šī galdiņa teju pus vasaru. Grozs, kas bildē, šeit ir tikai bildei un smukumam, tas parasti stāv iekšā, lielajā istabā, jo doma ir tur likt mazā mantas. Āra spilveni būs jāizmazgā, jāizžāvē, un jāatrod tiem kāda vieta ziemas guļai. Paklājs, kas bildē -


to es nopirku pavasarī, kad vēl dzīvojām dzīvoklī, lai izdaiļotu mūsu mazo balkonu. Tagad, kad slaucīju terasi, pacēlu paklāju, un atklāju, ka tas ir sācis pelēt (laikam pelēt, tādas baltas svītras, tuvāk neskatījos).

Pirmā doma, ka jāmet paklājs ārā. Bet tikko iedomājos, ka varbūt to var izžāvēt un izmantot arī nākamgad? Pakonsultēšos ar savu gudro tanti. Paklājs maksāja 200 kronas (aptuveni 20 eiro), un savu tas noteikti ir izdarījis - gan palīdzējis radīt labu iespaidu par mūsu dzīvokli tā pārdošanas procesā, gan priecējis mani šai mājā visu vasaru.

Ienesu iekšā divus pelargoniju podus - tās puķes, kuras gribu mēģināt pārziemināt. Viena ir mana Mårbacka pelargonija, tā gaiši rozā (ziedēja visu vasaru, un zied joprojām), un otra ir riktīgi fuksiju rozā krāsā. Manuprāt, arī tā ir īpašas šķirnes (nedaudz līdzinās tulpju pelargonijai), bet zemniekiem bija atlaides, un es to puķi nopirku par 20 kronām (2 eur). Šajā bildē var redzēt, ka es uz otrā stāva kāpņu telpu esmu atnesusi arī ZZ puķi. Šeit augšā bija vienīgā vieta, kur es šo puķi varēju iedomāties, jo, teikšu atklāti,


apsvēru arī iespēju no šīs puķes atvadīties. Mums dzīvokļu mājā bija tāda tradīcija - ja tev kaut ko vairs nevajag, bet ārā mest būtu žēl, noliec pie sienas lejas kāpņutelpā - varbūt kādam citam kaimiņam noderēs. Ja man tagad būtu šāda siena, šo puķi, visticamāk, būtu atdevusi. Man liekas, ka tā savu ir izdarījusi. Arī pelargonijas uz šīs palodzes liku nelabprāt - man nepatīk logiem likt kaut ko priekšā. Feng šui eksperti noteikti teiktu - nu, tad met ārā, kāpēc tādas lietas paturēt mājās? Bet manī pamostās praktiskais latvietis, kurš saka - bet ja nu pelargonijas pārziemos, un priecēs mani arī nākamvasar? Ja nu man tas ZZ augs tur, otrajā stāvā, iepatiksies? Izsviest var vienmēr, vai ne? Tāpēc pieņemu lēmumu pagaidām šīs puķes tur atstāt.

Kā mēs redzam nākamajā bildē, es iekšā no terases esmu ienesusi arī olīvkoku. Tas gan man ļoti patīk, un arī to es ceru pārziemināt. Olīvkoku es noliku tur, kur līdz tam stāvēja ZZ augs (tāpēc man ZZ augu vajadzēja nolikt kaut kur citur) -


lielās istabas stūrī. Atrādu arī divus grozus (vai maisus), kurus nopirku, jo man likās, ka varēšu tajos aši katru vakaru salikt mantiņas, kas izmētātas pa visu lielo istabu. Pagaidām šis plāns nestrādā, jo izrādās, ka es nevaru tā vienkārši samest mantas maisā. Man gribas sarevidēt, sazortēt, un vakarā ir citi darbi un nogurums, un es to nedaru. Brūno maisu sākumā biju domājusi veļai, bet izrādās, ka man patīk abi mūsu jau esošie veļas maisi. No vienas puses fail, no otras - varbūt šis brūnais maiss noderēs kaut kam citam.

Visbeidzot, mūsu koridorā, kuram vajadzētu veltīt daudz mīlestības (vajadzētu kārtīgu remontu) tagad ir drusku mājīgāk -


pielikām divus rāmjus. Melnajā rāmī ierāmēju kartiņu no labākās draudzenes, un baltajā rāmī ir bilde no IKEA, tādas priecīgas bultiņas (un bildei bija milzu atlaide). Šī siena ir gaiši zilā krāsā, un bildes sedz vairākus milzīgus caurumus.

Kāpēc uz letes stūra ir divas rozā hanteles? Tāpēc, ka tām vēl neesmu atradusi piemērotu vietu, un tāpēc, ka man liekas, ka varbūt es kādreiz ar tām veikšu kādus roku vingrinājumus. Un tad es domāju - vai kilograms katrā rokā ir par maz? Vai man vajadzētu nopirkt smagākas hanteles? Vai es tiešām ar viņām darbošos? Visticamāk jau, ka nē. Bet pagaidām manas rozā hanteles tur vēl stāv.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, September 4, 2019

Atkal zied rozā orhideja

Atkal zied mana rozā orhideja - ziediem pilns zars.


Šeit links uz pagājušā gada ierakstu un bildi no orhidejas ziedēšanas laika.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, June 27, 2019

Trīs minūšu mini projekts

Šoreiz par mini projektu, kas man aizņēma trīs minūtes. Mūsu saimniecības telpā uz vienām skapja durvīm bija uzlīmēta aplikācija - pūces uz zara, skatīt otro bildi.


Es šīs pūces trīs minūšu laikā noņēmu (materiāls bija tāda kā līmlenta).


Tagad man ir vienkārši baltas durvis, tā, kā vēlējos (pirmā bilde). Šis mazais darbiņš padarīja saimniecības telpu vairāk manu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, June 12, 2019

Zilais galdiņš

Mana mīļā blogere The Nester bieži raksta par to, ka pārkrāso mēbeles. Man arī ļoti gribējās izmēģināt. Šopavasar vienā otro roku viekalā atradu galdiņu par smieklīgu cenu - 70 kronām (aptuveni 7 eiro). Uzreiz zināju, ka gribu to nokrāsot tumši zilā krāsā. Lūk - rezultāts.


Tagad "pirms" bilde - galdiņš oriģinālizskatā.


Es vēlējos, lai šis ir ātrs un interesants projekts. Nestere mani iedrošina, rakstot par to, ka nevajag darīt perfekti, ka var uzdrošināties, jo "you can't ruin something you don't like". Nu nevar "sabojāt" 70 kronu galdiņu, kas nopirkts otro roku veikalā. Tāpēc - uz priekšu! Biju izvēlējusies divus krāsu paraudziņus - zili lillā un tumši zilu.


Šim galdam izvēlējos tumši zilo toni Supernova, jo likās, ka otra zilā krāsa varētu būt pārāk lillā. Veikalā palūdzu, lai man sataisa tādu krāsu, kas būtu derīga āram, jo zināju, ka šis galds stāvēs ārā, uz terases, dažreiz varbūt pat lietū.

Uzliekot pirmo krāsas kārtu, man likās - vai, tik zila krāsa, būs nošauts garām. Bet žūstot krāsa palika tumšāka. Šeit galds pēc vienas krāsas kārtas:


Krāsa nožuva ļoti ātri, varbūt tāpēc, ka ārā bija samērā silts un ļoti saulains laiks. Es otro kārtu sāku krāsot faktiski uzreiz pēc pirmās kārtas.

Pēc otrās kārtas galds izskatījās šādi:


Un es to atzinu par labu esam.

Visa krāsošana aizņēma kādas divas - trīs stundas, nesteidzoties.

Vēl gribu piebilst par šī ieraksta pirmo bildi - es tik daudz ko esmu iemācījusies no The Nester. Esmu iemācījusies pamanīt tekstūras - ar tām ir tik interesanti spēlēties. Sirsnīgi iesaku Nesteres pirmo grāmatu "The Nesting Place"; arī otrajā grāmatā ir savi zelta graudi.

Kāds būs nākamais projekts? Visticāmāk - aizkaru malu apīsināšana, lai var izgludināt un piekārt. Man jau nedēļu maisā stāv aizkaru pakas, kuru labā vēl nekas nav izdarīts.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, June 9, 2019

Viesu istabas progress

Kuram gan nepatīk labas "pirms" un "pēc" bildes? Šoreiz tādas varu piedāvāt, jo mūsu viesu istabā (kas ir arī mans ofiss) ir notikušas pārmaiņas. Pavisam drīz pie mums atbrauks mana mīļā māsīca, un tā bija motivācija, lai šo biroja istabiņu pārvērstu par viesu istabu. No sākuma - "pirms" bilde no 1.jūnija:


Vēl neizkrāmētas kastes, zilie Ikea maisi pilni ar mantām, kurām šajās jaunajās mājās jāatrod vieta. Šī rožainā tapete šeit jau bija. Es tādu nebūtu izvēlējusies, bet pagaidām tā šai istabā paliks.

Un tagad - "pēc", viesu istaba tāda, kāda tā ir šodien, 9.jūnijā:


Nolēmām, ka viesu istabā mums vajag izvelkamu dīvānu, un to meklējām un atradām Ikea. Šis dīvāna modelis saucas Friheten, un tas maksāja 3,300 kronas (apmēram 330 eiro). Manuprāt, priekš divguļama izvelkamā dīvāna šāda cena ir super. Šajā istabā tagad tik jauki smaržo, pēc koka un jaunas mēbeles.

Ir pielikti samta aizkari, arī no Ikea, modelis saucas Sanela. Aizkariem vēl būtu jānoregulē pareizais garums, un tad tie būtu jāizgludina, bet līdz tam es vēl neesmu tikusi.

Izlēmām pagaidām pielikt pavisam vienkāršu, vecu lampu, tādu, kāda mums jau bija. Tā gan no vecuma ir nodzeltējusi, bet šim brīdim būs pieņemama. Es vēlos šo istabu labāk iepazīt, pirms tērēt naudu jaunai, smukai lampai. Un tagad ir vasara, ārā ir gaišs, tāpēc lampa nav tik liela prioritāte.

Baltais, knubulīgais paklājiņš patiesībā ir vannas istabas paklājs (no Jotex), bet mūsu vannas istabā šobrīd tāds neder. Man ļoti patīk šī paklāja "popkornīgā" struktūra, un es tādu būtu gribējusi divtik lielu.

Vai visas kastes, kas šeit istabā bija, ir izkrāmētas, un mantas saliktas pa vietām? Nē. Četras lielas kastes ienesu mūsu guļamistabā, lai izkrāmētu pamazām. Savādāk šeit, viesu istabā, nebūtu bijis vietas, kur salikt kopā dīvānu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Jauns gludināmā dēļa pārvalks

Man gadiem ilgi glabājās viena no interjera žurnāla izgriezta bilde - aiz pievērtām durvīm nolikts gludināmais dēlis, un šis dēlis ir apvilkts ar stilīgu, melnbaltu audumu, un tādējādi kalpo kā daļa no interjera. Kopš šo bildi ieraudzīju, man bija skaidrs, ka arī man būs tāds stilīgs gludināmais dēlis, kuru varēs glabāt in plain sight, neslēpjot.


Tikai viena problēma - kā šādu stilīgu pārvalku dabūt gatavu? Es ar do it yourself projektiem esmu uz jūs, man negribējās mācīties kaut ko šūt vai stoppēt, vai apgūt vēl kādu prasmi (diemžēl). Es gribēju tikai skaistu, gatavu rezultātu. Netālu no mūsu dzīvokļa bija mēbeļu pārvilkšanas salons, un es tur garām ejot vienmēr iedomājos, ka varbūt varētu pajautāt, cik tāds projekts maksātu. Bet mani vienmēr atturēja doma, ka droši vien maksās ļoti daudz, un vai tad šādam projektam ir vērts tērēt tik daudz naudas (nav).

Tikmēr mans gludināmā dēļa pārvalks kļuva aizvien vecāks un vecāks, vietām audums vienkārši izdila. Ne jau es tik cītīga gludinātāja, bet es gludināmo dēli izmantoju katru reizi, kad izmazgāju veļu - kā galdu, uz kura salikt mitro veļu, kamēr to izkaru.


Tad, kad pārvalka sānā parādījās garens caurums, es nolēmu, ka jāmēģina šo situāciju atrisināt vienkāršāk. Ar to, kas viegli pieejams. Mūsu lielveikalā jau biju redzējusi gludināmo dēļu pārvalkus, tikai nezināju, kādu izmēru man vajag.

Nomērīju gludināmo dēli, un izrādījās, ka man ir diezgan standarta izmēra dēlis: 38 cm plats, un 120 cm garš. Izvēlējos pārvalku ar šādu rakstu:


Pārvalkam līdzi nāca "karstuma drēbe" (nezinu, kā to pareizi sauc), un tāda "štrumbantīte", ar ko pārvalku pēc tam nospriegot.


Es izlēmu jauno pārvalku likt uzreiz uz vecā. Tas bija viegli un vienkārši, bet tam izrādījās viens mīnuss - par to vēlāk. Lūk, mans jaunais, skaistais gludināmais dēlis.


Arī tuvplāna bilde vajadzīga, lai var labāk apskatīt rakstu.


Uz šī dēļa gludinās lieliski, un man liels prieks, ka šis mini projekts ir izdarīts. Tik ilgi plānoju un domāju, un tad - 99 kronu (apm.10 eiro) risinājums atradās mūsu pašu veikalā.

Tagad par mīnusu - jaunais pārvalks ir balts, un uz tā jau ir izveidojies dzeltenīgs pleķis. Laikam no vecā pārvalka, kas apakšā. Nezinu, vai ko tādu var izmazgāt. Varbūt vienkārši pieņemt, ka dzīvē tā notiek, jo es jau nedzīvoju muzejā, bet mājās, kurās viss tiek lietots.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Monday, June 3, 2019

Mūsu kurpju plaukts vietā

Šodien viens mini projekts - desmit minūšu laikā nomainīju kurpju plauktiņu (tas ir ar visu fočēšanu un grīdas slaucīšanu, un īpaši nesteidzoties). Kad mēs ievācāmies šai mājā, iepriekšējie saimnieki šeit bija atstājuši savu kurpju plauktu. Mēs to sākām lietot, bet man gribējās atvest no dzīvokļa mūsu pašu kurpju plauktu (links uz ierakstu par šo plauktu ir šeit). Šodien to arī izdarīju.

Pirms bilde:


Un pēc:


Jā, mūsu plauktiņš ir nedaudz mazāks, šeit koridorā iederētos lielāks kurpju plaukts. Bet pagaidām būs labi šādi. Man prieks, ka tagad mājās ir mūsu pašu plaukts, uzreiz koridorā mājīgāka sajūta.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, May 30, 2019

Puķes pie mājas durvīm

Gribēju, lai pie mājas durvīm ir puķes.


Dārza centrā diezgan ilgi staigāju gar āra puķu podiem, mēģinot izdomāt, kas man derēs. Vēlējos kaut ko lielu, pamatīgu, bet lielajiem puķu podiem tad arī bija attiecīgas cenas. Apsvēru nopirkt vislielāko māla podu, kāds tur bija, bet pie jauno māju durvīm arī šāds māla pods, manuprāt, izskatītos par mazu.

Dārza centrā man uzreiz acīs iekrita tādas sulīgas, sarkanas pelargonijas. Vēl es veikala reklāmā biju redzējusi šokolādes puķi, ko esmu pati audzējusi no sēkliņām. Staigāju pa veikalu un domāju, ko man iesākt - šoreiz atmest ar roku projektam, un paskatīties, kur vēl ir kādi puķu podi? Paņemt tās pelargonijas un sastādīt cinka toverī (kurš likās par mazu)?

Te pēkšņi es pie lielajiem māla podiem ievēroju tādu noputējušu apaļu puķu podu. Tam vienā malā bija iesists robiņš.


Atradu produkta informācijas zīmi, tur bija rakstīts, ka šo podu sauc "Manuel", diametrs 41cm un pods ir 31cm augsts. Bet cenu nekur neredzēju. Iekrāvu (smago!) podu veikala ratos un sāku doties uz kasi, lai pajautātu, cik tas maksā. Tai brīdī pamanīju pārdevēju, kurai palūdzu apskatīt šo podu. Norādīju, ka poda malā ir neliela plaisa, un pieklājīgi pavaicāju, vai būtu iespējams kaut ko darīt ar puķu poda cenu. Un kā jums šķiet, kas notika? Pārdevēja piezvanīja uz kasi, nosauca produkta kodu, uzzināja cenu - 499 kronas (gandrīz 50 eiro), un (!) teica, ka pārdos podu man par pus cenu! Es biju tik ļoti priecīga!

Izvēlējos savas pelargonijas, šokolādes puķi, un devos mājās dārza darbos. Pirmais, uzreiz noslaucīju podam putekļus. Šajā bildē (zemāk) to plaisu malā nemaz nevar redzēt.


Šeit mūsu māju durvis pirms puķu poda:


Un tagad - ar puķu podu un košajām pelargonijām. Šokolādes puķi iestādīju viducī.


Protams, arī šis pods uz mājas fona izskatās maziņš. Bet tas ir labs sākums.


Cik ilgi šīs pelargonijas man ziedēs? Vai tās sakuplos? Vai šokolādes puķe paaugsies garāka par pelargonijām? Vai es šajā podā stādīšu rudens viršus? To visu mēs redzēsim.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Monday, May 20, 2019

Mans grāmatu lapu vainags

Šopavasar beidzot uztaisīju vainagu no grāmatas lapām. Jau sen tādu gribēju, jo tāds vainags ir manai mīļajai autorei un blogerei The Nester.  Beidzot pieķēros klāt, lai arī man tāds vainags būtu. Instrukcijas meklēju internetā, ierakstot "book page wreath". 


Zemāk - siena bez vainaga. Kāda atšķirība, vai ne?


Vēl šīsdienas projekts - iestādīju šo māju pirmo puķu podu. Draugi mums uzdāvināja lavandu, es pieliku klāt divas sarkanas pelargonijas, un trīs zilo lobēliju stādus. Iespējams, ka sastādīju par biezu, man ir tāda tendence, bet tas nekas. Lai aug, un redzēsim, kā sanāks. Šoreiz ļoti gribējās tādu klasisku kombināciju - sarkanas pelargonijas ar lobēlijām.

Man patīk šīs "pirms" bildes, kad stādiņi ir vēl mazi. Vasaras vidū un beigās tie jau ir tādi mežoņi, kā teiktu mana Mammammīte.


Pāri palika trīs lobēliju stādi. Pagaidām tie dzīvos uz terases, līdz es atradīšu tiem vietu. Intereses pēc pierakstīšu arī cenas: lobēliju 6-paku nopirku par 60 kronām (aptuveni 6 eiro), un pelargonijas katra bija par 20 kronām (2 eur). Zeme un māla bumbiņas poda apakšai, kā arī pats puķu pods, man jau bija, tātad šis projekts man izmaksāja 100 kronas (10 eur).


Ieraksta noslēgumā - neliels sneak peak nākotnes projektam: esmu otro roku veikalā par smieklīgu naudu nopirkusi galdiņu, kuru gribu nokrāsot tumši zilā krāsā un izmantot uz terases. Salikt uz tā puķes vai nolikt kafijas krūzi, tas man būs tāds galdiņš, kurš nebūs jāuzpasē un jāsaudzē. Šodien izvilku galdu terases vidū, lai saulīte pasilda un izgaro vecas mēbeles smaka, un mans (gandrīz) trīsgadnieks jau šī galda atvilktnē iebēra nedaudz zemes un akmeņu. 

Fotogrāfijās un uz ekrāna jau krāsas grūti saprast, bet es izvēlēšos to pirmo, kas saucas Supernova. Otra krāsa arī ir ļoti skaista, bet, manuprāt, sanāks par lillā.



Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Lielas, labas pārmaiņas!

Manā dzīvē sācies liels pārmaiņu laiks - mēs esam pārvākušies uz rindu māju! Tagad Pieliekamo rakstīšu no pavisam citas vides. Projektu būs vairāk, arī izaicinājumu - vairāk. Gribas vismaz daļu no šīm pārmaiņām dokumentēt.
Vislielākā pārmaiņa - mums tagad ir terase un mazs zemes pleķītis! Tā ir laime - varēt iziet ārā, apsēsties uz terases (pagaidām vēl uz pakāpiena, jo āra mēbeļu grupas mums vēl nav) un vērot apkārtni, vērot dabu, klausīties putnu dziedāšanā.

Sākas jauns dzīves posms!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Saturday, May 4, 2019

Apavu atklājumi

Man jau kādu nedēļu darāmo darbu sarakstā bija punkts "nolikt brūnos zābakus". Šodien beidzot šim darbiņam piekēros klāt, un tas izvērsās par patīkamu mini projektu.
Šie brūnie zābaki man kalpo jau ilgi, un šodien atklājās, ka tiem sākuši dilt papēži. Nolēmu, ka pie kurpnieka tagad, pavasarī, nenesīšu, jo rudenī, visticamāk, būs jāpērk jauni zābaki. Notīrīju zābakus, atradu apavu spriegotājus, un tādējādi "ieziemoju" zābakus ļoti eleganti.

Kastē, kurā atradu spriegotājus, atradās arī divi pāri kurpju, par kurām es jau biju aizmirsusi. Izlēmu tumši zilās kurpes atdot labdarībai, jo tās man jau ir "noiets etaps". Otrās kurpes vēl mēģināšu uzvilkt - neatceros, vai tās ir ērtas.

Šī mini projekta rezultāts ir tāds: ziemas zābaki nolikti, un tagad man ir skaidrība par vēl divām kastēm koridora skapī.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!