Search

Showing posts with label mājas. Show all posts
Showing posts with label mājas. Show all posts

Wednesday, August 18, 2021

Ar ko sākt?

Ar ko sākt mājas revidēšanu un kārtības ieviešanu? Diemžēl - ar traukiem. To saka ne viena vien eksperte kārtības jomās, sākot ar Fly Lady un beidzot ar Dana K. White. Mums mājās ir iestrādājies labs paradums vakaros ieslēgt trauku mašīnu. No rīta atliek to tikai iztukšot, salikt visu pa savām vietām. Un tomēr.

Es to ne vienmēr uzreiz izdaru. Jo negribās, gribas darīt ko citu, grūti pieķerties. Tad sevi motivēju ar Deinas (Dana K. White, kārtošanas un decluttering eksperte, bloga A Slob Comes Clean autore) teikto, ka izkrāmēt trauku mašīnu prasa kādas divas minūtes. Vai man ir divas minūtes? Visbiežāk - ir.

Kad tīrie trauki salikti pa vietām, mašīnā var sākt likt netīros, un tādējādi netiek aizkrauta izlietne, tajā dienas gaitā nekrājas trauku grēda. 

Lūk, tieši saņemties virtuves darbiem man reizēm ir grūti, jo daudz interesantāk jau būtu taisīt vaļā sen aizmirstas kastes. Bet kā māca Deina, ir jāseko redzamības likumam (the visibility rule). Ja pēkšņi pie manis ierastos kāds kaimiņš vai cits viesis, nebūtu pilnīgi nekāda labuma no tā, ka es būtu izrevidējusi augstskolas pierakstu kasti (viesu istabā) vai sakārtojusi garšvielas (skapī aiz durvīm). Mans viesis redzētu trauku kalnus un nenolikto izmazgāto veļu.

Tātad, sāc ar to, kas visvairāk duras acīs, kas ir visredzamākais. 

To es šodien sev teicu, jo izgludinātās veļas kaudzes uz kumodes jau bija sasniegušas episkas proporcijas. Nofotografēju šo skatu un sāku likt tīro veļu pa vietām, taču mani diezgan ātri pārņēma tāda neliela bezcerība (nevaru atrast labu tulkojumu angļu valodas vārdam overwhelmed). Man ir tik daudz bērnu drēbīšu, kas ir vai nu par mazu, vai lielu, drēbītes, kuras es (vismaz pagaidām) esmu izlēmusi paglabāt. 

Kopš Danas ar kasti kārtošanas grāmatas izlasīšanas es cenšos locīt un glabāt bērnu drēbes pēc KonMari metodes, taču man bieži šie drēbju "ķieģelīši" sakrīt un tad ir besis. 

Nesen mums draugi atdāvināja sešus lielus maisus ar bērnu drēbītēm. Es gandrīz visu jau esmu izmazgājusi, lielu daļu arī izgludinājusi, un uzsāku pat rakstīt ļoti ambiciozu drēbju sarakstu - kas man ir kādam vecumam. Taču dzīve ievieš savas korekcijas manos perfekcionista plānos. Saraksts ir pusratā, un tikmēr mūsu dzīvojamā istaba izskatās pēc veļas mazgātuves, kur uz (gandrīz) visām iespējamajām virsmām saliktas drēbītes, un tam visam pa vidu - divi pilni veļas žāvētāji. 

Es ceru, ka kārtības un vieglākas dzīves vārdā es šodien vienkārši paņemšu kasti, salikšu tur tik drēbīšu, cik tur ies iekšā (neuztraucoties par KonMari locīšanu) un vienkārši to nolikšu kādā brīvā plauktā. Tas nozīmētu, ka man šī kaste būtu ik pa laikam jāpārskata, lai nepalaistu garām kādu jauku drēbīti īstajā laikā. Man tā liekas pieņemama cena.

Vēl viena šodienas uzvara - uz otro roku veikalu aizvedu maisu ar to, kas bija salikts promdošanai. Protams, ka nenoturējos un iegāju veikalā arī iekšā, un nopirku - bez mērīšanas - topu, pārkāpjot pati savu likumu, proti, nepirkt mazus izmērus, jo tie tiešām brīnumainā kārtā man nesāks derēt tikai tāpēc, ka ir lēti. Mājās topu uzstīvēju mugurā, bet man tas neder (bet smuks gan!). 

Gandrīz viss ir jautājums par prioritātēm. Uztura speciālists Mārtiņš Bidiņš ļoti gudri māca, ka, piemēram, "pareiza" ēšana, kaut ļoti svarīga, var nebūt visaugstākā prioritāte, jo tāda ir dzīve un ir citas svarīgas lietas. Man liekas, ka man ar kārtošanu ir tāpat. Jā, es vēlos skaistu un sakoptu vidi, bet man bieži sava atpūta ir daudz svarīgāka prioritāte. Nu gribu es ieritināties dīvāna stūrī un pagraizīt no žurnāliem iedvesmas bildes. Gribu paskatīties Instagramu.

Prioritāte šobrīd - lai mūsu dzīvojamā telpa nebūtu aizkrauta ar tīro veļu.


Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, September 9, 2020

Atkritumu šķirošanas sistēma zem virtuves izlietnes

Nu jau labu laiku mums virtuvē zem izlietnes ir sistēma atkritumu šķirošanai. Tas izpaužas kā trīs plastmasas tvertnes papildus "parastajam" miskastes spainim, un papildus komposta grozam. Ja pareizi atceros, šie trīs plastmasas spaiņi komplektā maksāja ap 17 eiro, un man tas toreiz likās padārgi, jo nebiju pārliecināta, ka šī sistēma strādās.


Bet strādā! Pārbaudīts variants. Pašā tālākajā spainī mēs liekam papīra iepakojumus - piena pakas, makaronu kārbas, olu pakas, u.c.

Vidējais spainis paredzēts plastmasas iepakojumiem, tāpēc es tur uzreiz ielieku plastmasas maisu. Kad maiss pilns, to vienkārši nomaina.

Mazākais spainis domāts stiklam un metālam, tātad, ievārījuma un olīvu burkām, konservkārbām, metāla vāciņiem, u.c.

Ļoti daudz atkritumu šī sistēma nesatur, taču man bija svarīgi, lai pārstrādājamie atkritumi mājās neaizņemtu pārāk daudz vietas. Tātad, šīs kastes ir biežāk jātukšo. Ideālajā variantā tas būtu divas reizes nedēļā. Bet dzīvē sanāk retāk, daram to tad, kad izlietnes apakša jau ir kārtīgi piebāzta, skatīt bildi.

Kā izpaužās kastu tukšošana? Ļoti vienkārši. Ņemu divus lielus papīra maisus. Vienā salieku stikla burkas un konservbundžas, otrā - visus papīra atkritumus. Izņemu no trešās kastes plastmasas maisu, un to visu ielieku mašīnai bagāžniekā un aizvedu uz atkritumu šķirošanas konteineriem. Papīra maisus iztukšoju, saloku, un nolieku virtuvē, atvilktnē blakus miskastēm.

Man ļoti patīk tā sajūta, kas pārņem, kad šie atkritumu trauki ir tikko iztukšoti. Šķiet, ka atbrīvota vieta un enerģija kaut kam jaunam un labam.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, September 3, 2020

Vasaras kurpes - noliktas

Ir trešais septembris, un laiks ziemas guļā nolikt vasaras kurpes. Uz to mani pamudināja jauns kurpju pāris. Ziniet slaveno kārtošanas principu "viens iekšā, viens - ārā"? Kad, kaut ko jaunu ienesot mājās, jāatbrīvojās no kaut kā cita. Šis ir līdzīgi, jo uz apavu soliņa vajadzēja vietu jaunajām kurpēm.


Lūk, plaukts pirms, ar visām vasaras kurpēm -


Un pēc - 


Jāpiebilst, ka mums mājās ir divi kurpju plaukti. Šajā pārsvarā glabājas manas kurpes.

Man ir viena liela zābaku kaste, kurā nesezonas laikā glabāju vasaras kurpes. Pirms ieziemošanas visas kurpes noslaucīju ar sausu mikrošķiedras lupatiņu, un daudzas no kurpēm - arī ar mitru lupatiņu. Nāks atkal vasara, un manas kurpes būs gatavas valkāšanai.

Mazos gumijas zābakus, kuri redzami pirmajā plaukta bildē, es izlēmu atdot labdarībai. Jau sen mēģinu tos pārdot, bet neviens pircējs neuzrodas. Zinu, ka otro roku veikalā tie "aizies" uzreiz.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!


Wednesday, September 2, 2020

Mazie darbi?

Vai ir tādi "mazie" darbi? Darbiņi? 

Vai arī ir tā, ka jebkurš darbs, padarīts, atstāj kādas paliekošas sekas?


Es šodien nomazgāju šo koridora logu, un ienesu iekšā pelargonijas. It kā mazi darbiņi, varbūt pat nav pieminēšanas vērti. Taču es aizdomājos par to, cik viegli (vismaz man) šādus darbiņus ir atlikt uz vēlāku laiku, lai varbūt neizdarītu nemaz.

Tagad, ejot šim logam garām, es atcerēšos (un redzēšu!) ka to nomazgāju. Izdarīju to, ko biju iecerējusi. Neatliku. Turēju solījumu sev. 

Katru dienu sev vairākas reizes tā atgādināt, un redzēt konkrētu sava darba rezultātu - tas taču mūsos kaut ko izmaina, vai ne? Varbūt izmaina nākamo mikro-lēmumu - piemēram, 10 minūtes "pasēdēt ar telefonu", jeb nomazgāt kādu trauku. (Arī ar telefonu vajag apsēsties, protams, taču varētu drusciņ retāk.)

Lai dzīvo mazie darbi!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Friday, May 15, 2020

Pirmais gads jaunajās mājās

Šodien aprit tieši gads, kopš mēs dzīvojam šeit, jaunajā mājā. No vienas puses, gads ir pagājis ļoti ātri. No otras puses, reizēm šķiet, ka mēs šeit dzīvojam jau ilgi.

Par godu gada jubilejai neliels atskats uz to, ko esam paspējuši paveikt. Šim ierakstam izvēlējos desmit projektus. Tie nav sakārtoti ne hronoloģiski, ne arī pēc svarīguma pakāpes. Vienkārši mums svarīgas pieturzīmes jaunajās mājās.

1. Mājas fasāde 

Tā šobrīd izskatās mūsu māja no priekšpuses -


Mēs iztīrījām visu priekšas dobi, atstājot vien veco lavandu. Es sastādīju jaunus lavandas stādiņus, un vēl raspodiņus. Gar malu sasēju kliņģerītes, cīnijas, un vēl vienu puķi, kurai nezinu latvisko nosaukumu. Redzēsim, kas tur izdīgs.

Lūk, šādi šī dobe izskatījās pagājušovasar -


Un šeit (zemāk) tā pati dobe, tikai šopavasar. Dobes iztīrīšana līdz pamatiem kardināli ir mainījusi skatu uz mūsu māju.


2. Gustava istaba

No visām telpām mūsu mājā šī ir vienīgā vis-izremontētākā istaba, un visvairāk pēc manas gaumes un patikšanas. Visu šīs istabas remontu veica prasmīgs meistars.


Šīs zilās tapetes akcenta sienai bija risks, jo raibas. Jau biju izlēmusi, ka krāsosim visas sienas baltas, lai ir neitrāls fons, bet faktiski pēdējā brīdī tomēr pārdomāju, un izlēmu par labu šīm tapetēm, kuru paraudziņš man jau ilgi bija piestiprināts pie sienas. Priecājos par šo lēmumu burtiski katru reizi, kad ieeju Gustava istabā.

Jā, bildēs ir ļoti raibi, bet dzīvē - ļoti mīlīgi. Šīs tapetes saucas Graham & Brown Little Dutch Adventure.

Lūk, kā bija pirms:


šai istabā nav logu, bet tikai durvis uz palielu balkonu.


Lūk, akcenta siena pirms, ar manis jau minēto tapešu paraudziņu.


Un pēc - visas pārējās sienas meistars nokrāsoja baltas.


Darba galdu ar atvilktnēm uzmeistarojaVīrkungs.

Vēl viens projekts Gustava istabā bija aizkaru pielikšana. Lūk, kā izskatījās pirms -


un pēc!


Aizkarus kārām augstu pie griestiem un tā, lai tie nebūtu priekšā balkona durvīm. Esmu sajūsmā! Aizkari no H&M Home.

Vēl mēs Gustava istabā pie divām sienām pielikām manis jau ilgi noskatītos plakātus no Desenio.


Sapratām, ka gultiņa ir jāizvelk uz pilno izmēru, un tagad plakāti ir varbūt pārāk uz vienu istabas pusi. Bet tas nekas.


Gan gultiņa, gan jaukais gultasveļas komplektiņš ar mašīnu trasi ir no IKEA. Paklājs un zilais krēsliņš ir no otro roku veikala.

3. Spogulis lejas koridorā

Mums nebija visa auguma spoguļa. Tad nu to vērsām par labu. Šis ir Hemnes spogulis no IKEA. Lūk, pirms -


un pēc!

4. Otrā stāva vannasistaba

Beidzot saņēmāmies, un pēc 11 mēnešiem jaunajās mājās veicām kosmētisko remontu otrā stāva dzeltenajā vannasistabā. Tā tur izskatījās pirms:


Grīda bija šāda veida brūnā krāsā (bildē zemāk).

Ko mēs izdarījām? Nokrāsojām sienas baltas ar vannasistabai paredzētu krāsu. Krāsoju trīs kārtas, un pat trešo kārtu krāsojot jau samierinājos ar faktu, ka, visticamāk, cauri varēs redzēt to iepriekšējo tapešu ūdensrožu rakstu. Bet krāsa nožuva, un ūdensrozes neredz. Urrā!


Bildē zemāk var redzēt, ka grīdas krāsa mums bija process. No sākuma nokrāsoju vienu kārtu krāsas, kura burciņā un uz paraudziņa izskatījās gaiši pelēka. Taču krāsojot atklājās, ka tonis tomēr ir patumšs. Tāpēc izvēlējāmies par diviem soļiem gaišāku toni, un krāsojām tumšajai grīdai virsū. Vairs neatceros, vai gaiši pelēko krāsoju divas vai trīs reizes, laikam divas.


Un zemāk - pēc! Tiešām brīnišķīgas pārvērtības. 


5. Tapete akcenta sienai lielajā istabā

Visu lielo istabu uzreiz izremontēt nevarējām, bet man ļoti gribējās nomainīt akcenta sienas tapeti. Šādi izskatījās vecā siena (un vēl - šeit mums vēl nav ne aizkaru, ne paklāja):


Acīgākais pie sienas pamanīs A4 tapešu paraudziņu. Man ļoti, ļoti gribējās izlīmēt šo grezno, nedaudz smagnējo biešu krāsas tapeti ar zelta akcentiņiem. Jau iedomājos, kā pie šīs sienas izskatīsies plakāti, kā šī tapete mirdzēs, kad uzspīdēs saule. Taču. Uzvarēja praktiskums, un vēlme pēc gaišas telpas. Priekšā bija viss rudens un ziema, un man bija bail, ka ar tumši sarkano tapeti būs par tumšu, un ka tā man, iespējams, arī ātri apniktu.

Tāpēc lūdzu meistaram līmēt gaišo, rakstaino tapeti. Rezultāts - zemāk:


6. Plakāti lielajā istabā

Nākamais solis bija izlemt, vai liksim vai neliksim lielajā istabā plakātus. Plakāti jau bija nopirkti un ierāmēti, bet man tik ļoti patika šī gaišā siena, ka bija bail to "izbojāt".


Tomēr beigās riskējām, un plakātus pielikām. Bildē zemāk mums ir gan aizkari, gan plakāti, gan paklājs, kā arī jauna grīdas lampa. Tā ir Hector lampa no IKEA, noskatīta pie māsas.


Runājot par aizkariem:

7. Aizkari lielajā istabā

Šādi lielā istaba izskatījās bez aizkariem:


Acīgākais pamanīs, ka pie radiatora stāv robotputekļusūcējs. To mēs bijām aizņēmušies no Vīrkunga brāļa ģimenes, izmēģināt. Pagaidām mums robota pašiem vēl nav.

Aizkari lielajā istabā man ar pirmo reizi nesanāca - nopirku daudz par tumšu, un to sapratu tikai tad, kad bijām visus aizkarus pielikuši. Lūk, tā izskatījās -


Bet labā IKEA aizkarus paņēma atpakaļ, un es varēju izvēlēties jaunus. Šoreiz izvēlējos daudz, daudz gaišākus, arī pelēkus. Zemāk bildē izmēģinu - jā, būs labi, būs super!


Un bildē zemāk - tā izskatās ar visiem aizkariem. Šos, kā arī viesu istabas aizkarus, iegādājāmies ar dāvanu karti no Vinetiešiem. Mīļš, mīļš jums paldies par tik noderīgo, praktisko un mīļo sālsmaizes dāvanu!


8. Virtuves aizkari

Arī virtuvē aizkaru pielikšana ļoti izmainīja telpas kopskatu. Lūk, šādi bija pirms aizkariem:


un šādi - ar aizkariem!


9. Vecās tūjas pagalmā

Nolēmām, ka nocirtīsim šīs vecās tūjas mājas pagalmā. Lielajā istabā uzreiz radās vairāk gaismas. Pirms -


Un pēc:


Šīsvasaras darbu sarakstā ir šo celmu un sakņu likvidēšana.

10. Baseina novākšana

Mums iepriekšējie saimnieki atstāja savu baseinu. Diezgan ātri sapratām, ka tas nav "mūsu". Mēs vai nu braucam peldēties, vai ejam dušā, lai vasarā atsvaidzinātos. Tāpēc biju ļoti pateicīga Vīrkungam, ka viņš vienā dienā šo baseinu novāca.


Pirmo vasaru mums tur, baseina vietā, bija dubļu lauciņš. Šogad esam ierīkojuši kastes, kurās audzēsim puķes un dārzeņus.


Vīrkungs ir arī sasējis jaunu zāli, gan uz dubļiem, gan tukšajiem pleķiem mauriņā. Turēsim īkšķus, ka zālīte izaugs, un izaugs skaista.

Es ar prieku skatos uz nākamo gadu šajās mājās. Mēģinu klausīt tantes padomam, ka nav jāsteidzas, ka nevajag visu uzreiz. Jo visu uzreiz jau tāpat nevar saprast - kā labāk. Ir vajadzīgs laiks jaunajā miteklī, lai saprastu, kad kuru istabu pielej saule, kur ir ēnas puses, kur vajag kādu papildus lampu.

Visvairāk sev nākamajam gadam novēlu parūpēties par mazajiem darbiņiem - izrevidēt kādu "aizsēdējušos" kasti vai reti lietotu plauktu, nolikt kaut ko vietā, izdarīt kādu darbu, ko atlieku, noslaucīt putekļus vai izsūkt kāpnēs grīdu (esmu nākusi pie secinājuma, ka mani ļoti priecē tīras kāpnes).

Līdz nākamajam darbiņam, projektam, un ierakstam!

* Šis nav sponsorēts ieraksts. Pieminu zīmolus, kurus mēs paši izvēlējāmies savām mājām.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, April 23, 2020

Obelisks

Man nekad nav sanākuši puķuzirņi. Atceros tos  no bērnības, no savas Mammammītes dārza. Tā gribētos izaudzēt tādu smaržīgu mākoni. Ja man tas neizdevās uz septītā stāva balkona, tad varbūt izdosies šādā puķukastē?


Esmu nopirkusi paciņu ar 30 zirnīšiem (puķuzirņu sēklām), un šodien investēju šādā balsta uzpariktē, ko zviedriski sauc par obelisku. Šis obelisks ir 1,80m garš, un man atkal nācās ļoti radoši domāt un eksperimentēt, lai šo uzparikti dabūtu iekšā savā mašīnā. Viss izdevās.

Vai puķuzirņiem šajā kastē patiks? Vai šo obelisku nenogāzīs vējš? Vai puķuzirņi sapratīs, ka šis obelisks ir domāts viņiem, un skaisti ap to vīsies? Izvēlējos puķuzirņu šķirni, kas saucas "Mamuts", un šie mamuti varot izaugt 2 metrus gari. Esot ļoti smaržīgi, un krāsas būs dažādas, bet nu rozā-lillā ģimenē.


Patiesībā šodien galvenokārt gribēju rakstīt par to, ka patukšoju māju un dārzu no dažām vairs nevajadzīgām lietām. Es biju uz otro roku veikalu, tikai labdarībā atdot ziepjutrauku ar pumpi (sapratu, ka mani šis konkrētais ziepju trauks vairs neiepriecina) un kādu trešdaļu ruļļa tapetes, kas mums bija dzīvokļa virtuvē. Ieliksim atmiņu bildi:


Man ir grūti izsviest tapetes, jo tās reprezentē tik lielu projektu. Man tāāāā.... patīk izvēlēties tapetes! Ja tapešu līmēšana nebūtu tik dārgs un piņķerīgs pasākums, tad es mājās tapetes, man liekas, mainītu ik pa pus gadam. Nu, jā, tātad es to atlikušo rulli nodevu labdarībā. Varbūt kādam noder.

Vēl es biju atkritumu šķirošanas centrā, kur nodevu vecu nagu laku, pāris krēmus, kuri man neder, pāris lūpukrāsas, kuras it kā ir smukas, bet man uz lūpām liekas par sausu, rezultātā es tās nekad nekrāsoju. Nodevu arī tukšās krāsas bundžas no vannasistabas remonta.

Kad vakar pārstādīju no poda uz kasti meža zemenītes, ievēroju, ka māla pods ir krietni saplaisājis. Es to šodien bez žēlastības aizvedu uz atkritumu centru. Varbūt varētu šo podu salīmēt, bet, visticamāk, ka tomēr nē.

Es ļoti gribu kļūt par tādu saimnieci, kura parūpējas arī par mazajām lietām. Nevis gaida, kad būs desmit pilni maisi ar dārza atkritumiem un pieci IKEA maisi ar labdarībā atdodamajām lietām, bet izdara, cik ātri vien iespējams.

Es pārlasu amerikāņu autores un blogeres Dana K. White grāmatas, "Decluttering at the Speed of Life" un "How to Manage Your Home Without Losing Your Mind", un ļoti daudz kam no viņas stāstītā es varu piekrist. Arī es esmu tāds cilvēks, kurš gaida "projektu". Tikai viena krūzīte un viena grilēšanas ota, kas aizmirsta uz terases, "neskaitās". Es to neienesu iekšā un neieliku vismaz izlietnē, bet atstāju, to izdarīšu "pēc tam". Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc biju ļoti priecīga, ka šodien man izdevās parūpēties par mazajām lietām.

"Tikai" vienu saplaisājušu puķu podu izsviedu, bet uz mūsu terases tagad būs par vienu (pie kam saplīsušu) objektu mazāk. "Tikai" vienu tapešu rulli aizvedu uz labdarību, bet tagad tas rullis vairs nestāvēs nevietā šeit uz viesu istabas rakstāmgalda. "Tikai" vienu ziepju trauku nodevu tālāk, bet tagad tas vairs nemētājas uz koridora letes (tur joprojām mētājas daudz kas cits - biezie cimdi, kāda avīze, pasts, matu veidošanas suka, kaut es matus neveidoju, u.c.).


Noslēgumā - manas pildītās narcises, un tulpju pumpuri. Kuru katru dienu būs vaļā!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, November 6, 2019

Lielās istabas jaunā siena

Lūk mūsu (ļoti sakārtotā) lielā istaba ar jauno sienu - jauno tapeti un plakātiem.


Laikam arī paklājs blogā pirmo reizi, tas ir no IKEA. Reiz (pirms pāris mēnešiem) paklājs bija bēšs, bet tagad, dzīvē, ir vairāk bēši "marmorīgs", dažādu pleķu noklāts. Kad no āra slapjdraņķa iekšā ienāk Sune, viņa uzreiz dodas tieši uz šo paklāju. Arī savus burkānus viņa vēlas grauzt uz paklāja, un ja kāds nosviež zemē dīvāna spilvenus vai kādu pledu, tad Sune arī uz tiem iekārtojas. Tad vēl ir bēši pleķi no āboliem, un rozā pleķi no dažādām saldētajām ogām, kuras mans mazais ēd katru dienu, un es netīras roķeles nenovaktēju tik bieži, cik prasītos tīram paklājam.

Lai nu kā, par šo paklāju izdevu aptuveni 150 eiro, un tagad saprotu, ka vismaz šajā dzīves posmā dārgāku paklāju nav vērts pirkt. Vismaz tā es domāju tagad.

Plakāti ir no firmas Desenio, un tos es pasūtīju jau šovasar. Man vienu brīdi bija sapnis par burgundija toņa tapeti šai sienai - burgundija pamats, ar puķēm, un zelta punktiņiem uz tām. Plakātus pirku, domājot par šo burgundija tapeti, bet beigās tomēr izvēlējos kaut ko gaišu, jo - domāju, nāk rudens, ziema, tumšais laiks, vajag kaut ko gaišu. Gaišais ilgāk kalpos, tumšs un ar raksturu varbūt ātri apniks.

Spilvendrānas un pledi no H&M Home. Aizkari - no IKEA.

Jāpiebilst, ka šādi mūsu lielā istaba izskatās ļoti, ļoti reti. Pārsvarā mums lielajā istabā valda rotaļlietas, interjera neatņemama sastāvdaļa ir veļas žāvētājs ar mitro (vai sauso, būsim reālisti) veļu. Vēl neesmu atradusi tādu rotaļlietu revidēšanas/kārtošanas stratēģiju, kas biežāk ļautu baudīt kārtīgu lielo istabu.

Autore Dana K. White uzsver, ka pat piecām minūtēm, kas veltītas mājas kārtošanai, ir liela nozīme. Varbūt tā varētu būt viena no metodēm, ko izmantot, lai mēs visi biežāk baudītu šitik skaistu lielo istabu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Tuesday, October 15, 2019

Tukšāks koridors

Ar ko ir svarīga šī bilde? Ar to, ka pie šīs sienas vairs nestāv kaudze ar kastēm! Esam tikuši vaļā no pēdējām pārvākšanās kastēm, tām, kurās iekšā bija simtiem DVD filmu.


Pirms aptuveni nedēļas ātri izrevidējām visas filmas, atstājot tikai pašas mīļākās. Visas pārējās - uz labdarības veikalu prom, ar visām kastēm.

Šeit mēs dzīvojam no šī gada pavasara, no 15.maija. Tātad, pa pieciem mēnešiem esam tikuši vaļā no visām pārvākšanās kastēm. Tas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs, un arī tāds ceļa stabs, milestone, mūsu gājienā uz iedzīvošanos jaunajās mājās.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, October 6, 2019

Mākslīgās puķes koridorā

Es neesmu mākslīgo puķu piekritēja. Varbūt pat kādreiz esmu domājusi ļoti kategoriski: "manās mājās mākslīgās puķes pāri slieksnim netiks." Taču viedokļi mainās, un man bija vēlme pamēģināt mākslīgās puķes salikt savā gadiem (pareizāk sakot, nekad) nelietotajā sudraba vāzē. Šādi šī vāze tagad stāv koridora stūrī -


Šeit vāze stāv jau gandrīz mēnesi, un tpu, tpu, tpu! ne reizi vēl nav apgāzusies. Tātad šī vieta vāzei ir OK.

Šodien man bija iespēja pabraukāt pa veikaliem, un lūk, kādas mākslīgās puķes es atradu: divas tumši, tumši sarkanas dālijas, trīs krēmkrāsas/brūnganas gladiolas, un vienu sarkanīgi brūnu eikaliptu. Visas puķes no veikala Rusta (šis nav sponsorēts ieraksts). Lūk, rezultāts:


Bildē izskatās labi, dzīvē - nepierasti, jo šo stūri jau parasti tā, mājās dzīvojot, nekad neredz. Redz tikai tad, kad dodas no mājas iekšā vai ārā, JA ieskatās un īpaši pievērš uzmanību.


It kā šis īsti nav mans stils, bet man gribējās pamēģināt. (Mīļā sune par pozēšanu bildei dabūja siera gabaliņu.)

Man nav ne jausmas, cik ātri šādas puķes pieput, kā tādas tīrīt, kas notiks tad, kad šeit uz pakaramajiem kārsim smagus un slapjus ziemas mēteļus. To visu mēs redzēsim.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, September 29, 2019

Tulpju sīpoli un šokolādes puķe

Šajā ierakstā (links) atrādīju, kādus tulpju sīpolus nopirku cerībā, ka no tiem pavasarī varētu izaugt jo skaistas tulpes. Taču sīpolu stādīšanu visu laiku atliku, jo mūsu dārziņā ir cieta, blīva zeme, kuru ļoti grūti uzrakt, kur nu vēl izrakt pietiekoši dziļas bedres sīpoliem. Atliku, atliku, līdz vienu pēcpusdienu izlēmu klausīt savas mīļās tantes padomam un darīt tā -

noņemt to pašu virsējo zāles kārtu, tad - cik var, parakt, un tad - sīpolus iekšā, un virsū sabērt zemi. Man bija nopirkts 40-litrīgs zemes maiss (izklausās ļoti daudz, bet tas tāds maiss vien ir, ne no pašiem lielākajiem), to visu es sabēru virsū un izveidoju dobi.

Tagad jāgaida pavasaris - redzēs, vai no manām tulpēm kas sanāks, vai nē, bet es domāju tā - ja nesanāks, nu, tad mācība būs rokā, ka tomēr vajadzēja rakt dziļāk. Bet ja es būtu šo darbiņu atlikusi un atlikusi, varbūt beigās jau būtu par vēlu - zeme būtu pārāk sasalusi, un tad man arī nekas nesanāktu. Tā ka - mēģināts nav zaudēts!

Nākamais darba kārtības punkts:


lielajā podā pie mājas durvīm šokolādes puķei līdzās iestādīju divus šādus augus, zviedriski tos sauc par alunrot. Tās gaišākās šķirnes nosaukums ir "Marmelāde" - cik skaisti, vai ne? Esmu žurnālā redzējusi, ka ir arī šķirne, kas saucas "Creme Brulē", to varam pievienot nākotnes plāniem.


Ir septembra beigas, un mana šokolādes puķe joprojām skaisti zied un mani katru dienu priecē. Tāpēc apsveru iespēju šogad viršus nemaz nepirkt un nestādīt. Ietaupīsies naudiņa, un šim gadam man jau tāpat pietiek rudens darbu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!