Search

Friday, May 15, 2020

Pirmais gads jaunajās mājās

Šodien aprit tieši gads, kopš mēs dzīvojam šeit, jaunajā mājā. No vienas puses, gads ir pagājis ļoti ātri. No otras puses, reizēm šķiet, ka mēs šeit dzīvojam jau ilgi.

Par godu gada jubilejai neliels atskats uz to, ko esam paspējuši paveikt. Šim ierakstam izvēlējos desmit projektus. Tie nav sakārtoti ne hronoloģiski, ne arī pēc svarīguma pakāpes. Vienkārši mums svarīgas pieturzīmes jaunajās mājās.

1. Mājas fasāde 

Tā šobrīd izskatās mūsu māja no priekšpuses -


Mēs iztīrījām visu priekšas dobi, atstājot vien veco lavandu. Es sastādīju jaunus lavandas stādiņus, un vēl raspodiņus. Gar malu sasēju kliņģerītes, cīnijas, un vēl vienu puķi, kurai nezinu latvisko nosaukumu. Redzēsim, kas tur izdīgs.

Lūk, šādi šī dobe izskatījās pagājušovasar -


Un šeit (zemāk) tā pati dobe, tikai šopavasar. Dobes iztīrīšana līdz pamatiem kardināli ir mainījusi skatu uz mūsu māju.


2. Gustava istaba

No visām telpām mūsu mājā šī ir vienīgā vis-izremontētākā istaba, un visvairāk pēc manas gaumes un patikšanas. Visu šīs istabas remontu veica prasmīgs meistars.


Šīs zilās tapetes akcenta sienai bija risks, jo raibas. Jau biju izlēmusi, ka krāsosim visas sienas baltas, lai ir neitrāls fons, bet faktiski pēdējā brīdī tomēr pārdomāju, un izlēmu par labu šīm tapetēm, kuru paraudziņš man jau ilgi bija piestiprināts pie sienas. Priecājos par šo lēmumu burtiski katru reizi, kad ieeju Gustava istabā.

Jā, bildēs ir ļoti raibi, bet dzīvē - ļoti mīlīgi. Šīs tapetes saucas Graham & Brown Little Dutch Adventure.

Lūk, kā bija pirms:


šai istabā nav logu, bet tikai durvis uz palielu balkonu.


Lūk, akcenta siena pirms, ar manis jau minēto tapešu paraudziņu.


Un pēc - visas pārējās sienas meistars nokrāsoja baltas.


Darba galdu ar atvilktnēm uzmeistarojaVīrkungs.

Vēl viens projekts Gustava istabā bija aizkaru pielikšana. Lūk, kā izskatījās pirms -


un pēc!


Aizkarus kārām augstu pie griestiem un tā, lai tie nebūtu priekšā balkona durvīm. Esmu sajūsmā! Aizkari no H&M Home.

Vēl mēs Gustava istabā pie divām sienām pielikām manis jau ilgi noskatītos plakātus no Desenio.


Sapratām, ka gultiņa ir jāizvelk uz pilno izmēru, un tagad plakāti ir varbūt pārāk uz vienu istabas pusi. Bet tas nekas.


Gan gultiņa, gan jaukais gultasveļas komplektiņš ar mašīnu trasi ir no IKEA. Paklājs un zilais krēsliņš ir no otro roku veikala.

3. Spogulis lejas koridorā

Mums nebija visa auguma spoguļa. Tad nu to vērsām par labu. Šis ir Hemnes spogulis no IKEA. Lūk, pirms -


un pēc!

4. Otrā stāva vannasistaba

Beidzot saņēmāmies, un pēc 11 mēnešiem jaunajās mājās veicām kosmētisko remontu otrā stāva dzeltenajā vannasistabā. Tā tur izskatījās pirms:


Grīda bija šāda veida brūnā krāsā (bildē zemāk).

Ko mēs izdarījām? Nokrāsojām sienas baltas ar vannasistabai paredzētu krāsu. Krāsoju trīs kārtas, un pat trešo kārtu krāsojot jau samierinājos ar faktu, ka, visticamāk, cauri varēs redzēt to iepriekšējo tapešu ūdensrožu rakstu. Bet krāsa nožuva, un ūdensrozes neredz. Urrā!


Bildē zemāk var redzēt, ka grīdas krāsa mums bija process. No sākuma nokrāsoju vienu kārtu krāsas, kura burciņā un uz paraudziņa izskatījās gaiši pelēka. Taču krāsojot atklājās, ka tonis tomēr ir patumšs. Tāpēc izvēlējāmies par diviem soļiem gaišāku toni, un krāsojām tumšajai grīdai virsū. Vairs neatceros, vai gaiši pelēko krāsoju divas vai trīs reizes, laikam divas.


Un zemāk - pēc! Tiešām brīnišķīgas pārvērtības. 


5. Tapete akcenta sienai lielajā istabā

Visu lielo istabu uzreiz izremontēt nevarējām, bet man ļoti gribējās nomainīt akcenta sienas tapeti. Šādi izskatījās vecā siena (un vēl - šeit mums vēl nav ne aizkaru, ne paklāja):


Acīgākais pie sienas pamanīs A4 tapešu paraudziņu. Man ļoti, ļoti gribējās izlīmēt šo grezno, nedaudz smagnējo biešu krāsas tapeti ar zelta akcentiņiem. Jau iedomājos, kā pie šīs sienas izskatīsies plakāti, kā šī tapete mirdzēs, kad uzspīdēs saule. Taču. Uzvarēja praktiskums, un vēlme pēc gaišas telpas. Priekšā bija viss rudens un ziema, un man bija bail, ka ar tumši sarkano tapeti būs par tumšu, un ka tā man, iespējams, arī ātri apniktu.

Tāpēc lūdzu meistaram līmēt gaišo, rakstaino tapeti. Rezultāts - zemāk:


6. Plakāti lielajā istabā

Nākamais solis bija izlemt, vai liksim vai neliksim lielajā istabā plakātus. Plakāti jau bija nopirkti un ierāmēti, bet man tik ļoti patika šī gaišā siena, ka bija bail to "izbojāt".


Tomēr beigās riskējām, un plakātus pielikām. Bildē zemāk mums ir gan aizkari, gan plakāti, gan paklājs, kā arī jauna grīdas lampa. Tā ir Hector lampa no IKEA, noskatīta pie māsas.


Runājot par aizkariem:

7. Aizkari lielajā istabā

Šādi lielā istaba izskatījās bez aizkariem:


Acīgākais pamanīs, ka pie radiatora stāv robotputekļusūcējs. To mēs bijām aizņēmušies no Vīrkunga brāļa ģimenes, izmēģināt. Pagaidām mums robota pašiem vēl nav.

Aizkari lielajā istabā man ar pirmo reizi nesanāca - nopirku daudz par tumšu, un to sapratu tikai tad, kad bijām visus aizkarus pielikuši. Lūk, tā izskatījās -


Bet labā IKEA aizkarus paņēma atpakaļ, un es varēju izvēlēties jaunus. Šoreiz izvēlējos daudz, daudz gaišākus, arī pelēkus. Zemāk bildē izmēģinu - jā, būs labi, būs super!


Un bildē zemāk - tā izskatās ar visiem aizkariem. Šos, kā arī viesu istabas aizkarus, iegādājāmies ar dāvanu karti no Vinetiešiem. Mīļš, mīļš jums paldies par tik noderīgo, praktisko un mīļo sālsmaizes dāvanu!


8. Virtuves aizkari

Arī virtuvē aizkaru pielikšana ļoti izmainīja telpas kopskatu. Lūk, šādi bija pirms aizkariem:


un šādi - ar aizkariem!


9. Vecās tūjas pagalmā

Nolēmām, ka nocirtīsim šīs vecās tūjas mājas pagalmā. Lielajā istabā uzreiz radās vairāk gaismas. Pirms -


Un pēc:


Šīsvasaras darbu sarakstā ir šo celmu un sakņu likvidēšana.

10. Baseina novākšana

Mums iepriekšējie saimnieki atstāja savu baseinu. Diezgan ātri sapratām, ka tas nav "mūsu". Mēs vai nu braucam peldēties, vai ejam dušā, lai vasarā atsvaidzinātos. Tāpēc biju ļoti pateicīga Vīrkungam, ka viņš vienā dienā šo baseinu novāca.


Pirmo vasaru mums tur, baseina vietā, bija dubļu lauciņš. Šogad esam ierīkojuši kastes, kurās audzēsim puķes un dārzeņus.


Vīrkungs ir arī sasējis jaunu zāli, gan uz dubļiem, gan tukšajiem pleķiem mauriņā. Turēsim īkšķus, ka zālīte izaugs, un izaugs skaista.

Es ar prieku skatos uz nākamo gadu šajās mājās. Mēģinu klausīt tantes padomam, ka nav jāsteidzas, ka nevajag visu uzreiz. Jo visu uzreiz jau tāpat nevar saprast - kā labāk. Ir vajadzīgs laiks jaunajā miteklī, lai saprastu, kad kuru istabu pielej saule, kur ir ēnas puses, kur vajag kādu papildus lampu.

Visvairāk sev nākamajam gadam novēlu parūpēties par mazajiem darbiņiem - izrevidēt kādu "aizsēdējušos" kasti vai reti lietotu plauktu, nolikt kaut ko vietā, izdarīt kādu darbu, ko atlieku, noslaucīt putekļus vai izsūkt kāpnēs grīdu (esmu nākusi pie secinājuma, ka mani ļoti priecē tīras kāpnes).

Līdz nākamajam darbiņam, projektam, un ierakstam!

* Šis nav sponsorēts ieraksts. Pieminu zīmolus, kurus mēs paši izvēlējāmies savām mājām.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, April 23, 2020

Obelisks

Man nekad nav sanākuši puķuzirņi. Atceros tos  no bērnības, no savas Mammammītes dārza. Tā gribētos izaudzēt tādu smaržīgu mākoni. Ja man tas neizdevās uz septītā stāva balkona, tad varbūt izdosies šādā puķukastē?


Esmu nopirkusi paciņu ar 30 zirnīšiem (puķuzirņu sēklām), un šodien investēju šādā balsta uzpariktē, ko zviedriski sauc par obelisku. Šis obelisks ir 1,80m garš, un man atkal nācās ļoti radoši domāt un eksperimentēt, lai šo uzparikti dabūtu iekšā savā mašīnā. Viss izdevās.

Vai puķuzirņiem šajā kastē patiks? Vai šo obelisku nenogāzīs vējš? Vai puķuzirņi sapratīs, ka šis obelisks ir domāts viņiem, un skaisti ap to vīsies? Izvēlējos puķuzirņu šķirni, kas saucas "Mamuts", un šie mamuti varot izaugt 2 metrus gari. Esot ļoti smaržīgi, un krāsas būs dažādas, bet nu rozā-lillā ģimenē.


Patiesībā šodien galvenokārt gribēju rakstīt par to, ka patukšoju māju un dārzu no dažām vairs nevajadzīgām lietām. Es biju uz otro roku veikalu, tikai labdarībā atdot ziepjutrauku ar pumpi (sapratu, ka mani šis konkrētais ziepju trauks vairs neiepriecina) un kādu trešdaļu ruļļa tapetes, kas mums bija dzīvokļa virtuvē. Ieliksim atmiņu bildi:


Man ir grūti izsviest tapetes, jo tās reprezentē tik lielu projektu. Man tāāāā.... patīk izvēlēties tapetes! Ja tapešu līmēšana nebūtu tik dārgs un piņķerīgs pasākums, tad es mājās tapetes, man liekas, mainītu ik pa pus gadam. Nu, jā, tātad es to atlikušo rulli nodevu labdarībā. Varbūt kādam noder.

Vēl es biju atkritumu šķirošanas centrā, kur nodevu vecu nagu laku, pāris krēmus, kuri man neder, pāris lūpukrāsas, kuras it kā ir smukas, bet man uz lūpām liekas par sausu, rezultātā es tās nekad nekrāsoju. Nodevu arī tukšās krāsas bundžas no vannasistabas remonta.

Kad vakar pārstādīju no poda uz kasti meža zemenītes, ievēroju, ka māla pods ir krietni saplaisājis. Es to šodien bez žēlastības aizvedu uz atkritumu centru. Varbūt varētu šo podu salīmēt, bet, visticamāk, ka tomēr nē.

Es ļoti gribu kļūt par tādu saimnieci, kura parūpējas arī par mazajām lietām. Nevis gaida, kad būs desmit pilni maisi ar dārza atkritumiem un pieci IKEA maisi ar labdarībā atdodamajām lietām, bet izdara, cik ātri vien iespējams.

Es pārlasu amerikāņu autores un blogeres Dana K. White grāmatas, "Decluttering at the Speed of Life" un "How to Manage Your Home Without Losing Your Mind", un ļoti daudz kam no viņas stāstītā es varu piekrist. Arī es esmu tāds cilvēks, kurš gaida "projektu". Tikai viena krūzīte un viena grilēšanas ota, kas aizmirsta uz terases, "neskaitās". Es to neienesu iekšā un neieliku vismaz izlietnē, bet atstāju, to izdarīšu "pēc tam". Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc biju ļoti priecīga, ka šodien man izdevās parūpēties par mazajām lietām.

"Tikai" vienu saplaisājušu puķu podu izsviedu, bet uz mūsu terases tagad būs par vienu (pie kam saplīsušu) objektu mazāk. "Tikai" vienu tapešu rulli aizvedu uz labdarību, bet tagad tas rullis vairs nestāvēs nevietā šeit uz viesu istabas rakstāmgalda. "Tikai" vienu ziepju trauku nodevu tālāk, bet tagad tas vairs nemētājas uz koridora letes (tur joprojām mētājas daudz kas cits - biezie cimdi, kāda avīze, pasts, matu veidošanas suka, kaut es matus neveidoju, u.c.).


Noslēgumā - manas pildītās narcises, un tulpju pumpuri. Kuru katru dienu būs vaļā!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, March 12, 2020

Publicēju vēlreiz: 6 padomi, kad "nav, ko vilkt mugurā"

Vai zini sajūtu, ka jāsaģērbjas darbam, bet liekas, ka Tev skapī nav pilnīgi nekā, ko gribētos uzvilkt mugurā?  

Foto: Alexandra Gorn no Unsplash.com

Drēbes, kuras Tu kādreiz ar nepacietību steidzies valkāt, kaut kā ir zaudējušas savu burvību. Iedomāsimies arī, ka šobrīd jaunu apģērbū Tu nepirksi. Negribas taču justies tā, ka nav, ko vilkt mugurā, un negribas arī rotēt vienīgi tos četrus topus un pāris bikses, kuras Tu esi atzinusi par labu iziešanai no mājas.

Lūk, seši padomi, lai ienestu nedaudz prieka brīžos, kad jāiztiek ar to, kas jau ir Tavā skapī.

1. Atgādini sev, kāpēc Tu dod savām drēbēm otru iespēju - kāpēc Tu izvēlies paskatīties uz savu garderobi ar jaunām acīm, nevis atmet ar roku un dodies iepirkties. Varbūt Tu krāj naudu kam īpašam. Varbūt Tu centies sakārtot savas finanses. Galvenais ir uztvert šo brīdi kā pagaidu variantu.

Piemēram, saki sev, ka šobrīd Tu izmēģināsi, kā vēl var sakombinēt tos pašus džinsus un džemperus, kas jau ir Tavā skapī. Pēc sešām (vai septiņām, vai astoņām) nedēļām Tu varēsi nopirkt kaut ko jaunu.

2. Šis ir it kā pašsaprotams solis, bet izmazgā veļu! Vismaz pāris mašīnas. Kad drēbes izžuvušas, rūpīgi tās izgludini un skaisti pakar. Redzot savas drēbes visas vienkopus, Tu, visticamāk, atklāsi, ka Tev ir vismaz pāris jauki apģērba komplekti.

3. Tiec līdz sava veļas groza apakšai. Pastāv liela iespēja, ka Tu atradīsi vienu vai vairākus topus, par kuriem Tu jau gandrīz biji aizmirsusi, jeb varbūt to vienu īpašo krūšturi, kurš vienīgais der zem Tavas mežģīņotās blūzes. Tagad, pēc šādas veļas groza revīzijas, Tev būs arī daudz vieglāk regulāri tikt galā ar netīro veļu, jo veļas grozs liksies "viegls" - tā apakšā vairs neslēpsies nekādi "īpašie projekti" (piem., "šis jāmazgā uz maigās programmas, bet žēl likt pustukšu mašīnu", "šim jāiztīra traips, droši vien jau ieēdies", utt.).

4. Uzspēlē veikala dekoratoru. Veikalos drēbes regulāri tiek pārliktas no vienas sienas, plaukta, vai galda uz kādu citu vietu, lai mēs, pircēji, tos pašus apģērba gabalus ieraudzītu jaunā gaismā. Rīkojies tāpat savā skapī! 

Pakar tās drēbes, kuras Tu parasti loki un glabā atvilktnēs, un otrādi - saloki dažus topus un bikses, kuras parasti kar uz pakaramajiem. Ja vēlies tādas skaistas kaudzītes, kā veikalos, locīšanai kā šablonu vari izmantot žurnālu. Skapja pārkārtošana Tev liks sajust jaunu enerģiju, pēc tam skapi atverot.

5. Tagad, kad Tu sāc ieraudzīt dažas jaunas apģērba kombinācijas, dari to, kas jādara, lai Tu šīs drēbes tiešām arī uzvilktu. Piemēram, ja Tev ir gari, plīvojoši svārki, kurus Tu vēlētos valkāt ne tikai vasarā, sameklē piemērotas zeķubikses un izmazgā tās, ja nepieciešams. Pārmazgā un izgludini tos drēbju gabalus, kuri jūtas "iesūnojuši". Notīri zābakus. Sakop baltās tenisa kurpes (jā, tās droši var valkāt visu cauru gadu).

6. Pievieno savam tērpam lielākus aksesuārus. Ja Tev ir pāris lielu auskaru vai vairākas lielas kaklarotas, šis ir īstais brīdis, lai šīs rotas atsāktu vakāt. Sagaidi, ka sākumā Tu jutīsies neierasti. Bet zini, ka iespaidīgu auskaru pāris var ne tikai uzlabot, bet arī pilnībā pārvērst Tavu tēlu. Mēģini lietot aksesuārus vai nu līdz brīdim, kad pati sāksi pierast, vai līdz pirmajiem komplimentiem - tādi noteikti būs!


Tad, kad Tu beidzot dosies iepirkties, Tu zināsi, ka labi pazīsti sava skajpa saturu. Tu zināsi, ka pat viens jauns bikšu pāris var dod jaunu enerģiju gandrīz visiem taviem topiem, un ka Tev nevajag nopirkt pilnīgi jaunu garderobi, lai justos un izskatītos jauki.


Šo rakstu Pieliekamajā pirmo reizi publicēju 2018.gada 2.maijā. Pārpublicēju tagad, jo šī tēma man atkal ir aktuāla.


Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, November 6, 2019

Lielās istabas jaunā siena

Lūk mūsu (ļoti sakārtotā) lielā istaba ar jauno sienu - jauno tapeti un plakātiem.


Laikam arī paklājs blogā pirmo reizi, tas ir no IKEA. Reiz (pirms pāris mēnešiem) paklājs bija bēšs, bet tagad, dzīvē, ir vairāk bēši "marmorīgs", dažādu pleķu noklāts. Kad no āra slapjdraņķa iekšā ienāk Sune, viņa uzreiz dodas tieši uz šo paklāju. Arī savus burkānus viņa vēlas grauzt uz paklāja, un ja kāds nosviež zemē dīvāna spilvenus vai kādu pledu, tad Sune arī uz tiem iekārtojas. Tad vēl ir bēši pleķi no āboliem, un rozā pleķi no dažādām saldētajām ogām, kuras mans mazais ēd katru dienu, un es netīras roķeles nenovaktēju tik bieži, cik prasītos tīram paklājam.

Lai nu kā, par šo paklāju izdevu aptuveni 150 eiro, un tagad saprotu, ka vismaz šajā dzīves posmā dārgāku paklāju nav vērts pirkt. Vismaz tā es domāju tagad.

Plakāti ir no firmas Desenio, un tos es pasūtīju jau šovasar. Man vienu brīdi bija sapnis par burgundija toņa tapeti šai sienai - burgundija pamats, ar puķēm, un zelta punktiņiem uz tām. Plakātus pirku, domājot par šo burgundija tapeti, bet beigās tomēr izvēlējos kaut ko gaišu, jo - domāju, nāk rudens, ziema, tumšais laiks, vajag kaut ko gaišu. Gaišais ilgāk kalpos, tumšs un ar raksturu varbūt ātri apniks.

Spilvendrānas un pledi no H&M Home. Aizkari - no IKEA.

Jāpiebilst, ka šādi mūsu lielā istaba izskatās ļoti, ļoti reti. Pārsvarā mums lielajā istabā valda rotaļlietas, interjera neatņemama sastāvdaļa ir veļas žāvētājs ar mitro (vai sauso, būsim reālisti) veļu. Vēl neesmu atradusi tādu rotaļlietu revidēšanas/kārtošanas stratēģiju, kas biežāk ļautu baudīt kārtīgu lielo istabu.

Autore Dana K. White uzsver, ka pat piecām minūtēm, kas veltītas mājas kārtošanai, ir liela nozīme. Varbūt tā varētu būt viena no metodēm, ko izmantot, lai mēs visi biežāk baudītu šitik skaistu lielo istabu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, November 3, 2019

Novembra sākums

Ir sācies novembris. Stāsts par šo ķirbi - pie manis ciemos bija mana mīļā māsiņa. Es vēlējos, lai mēs kopīgi sataisam Helovīna ķirbi, taču nevienā veiklā vēl pietiekoši lielu ķirbju nebija. Es svētdienas rītā iegūglēju "ķirbji, Vestmanlande (mūsu reģions)", un atradu ekoloģisku zemnieku saimniecību,


kuri, cita starpā, audzē arī ķirbijus. Sazvanīju saimnieci, un viņa teica, ka tieši viens nogatavojies, liels ķirbis esot.  Es uz to pieteicos, un tad mēs devāmies izbraucienā pretim zelta rudenim (un ķirbim).

Šis ķirbis svēra 13 kilogramus, un es to nopirku par apm.24 eur. Padārgi, bet ķirbis bija tik liels un skaists, mums sanāca svētdienas izbraukums, un ģimenes pasākums.

Man bija plāns vēlāk nopirkt un izgrebt vēl vismaz divus ķirbijus, bet laika gaitā sapratu, ka šogad pietiks tikai ar šo vienu, būs gana.

Vēl es šoruden pēc man mīļās blogeres Sarah Von Bargen ieteikuma lasu grāmatu "Your Money or Your Life", autori Vicki Robin un Joe Dominguez. Ļoti iesaku.


Mini projekts - esmu sākusi uz piezīmju kartiņām rakstīt dažādas reālas vakariņu idejas, t.i., nevis neizmēģinātas receptes, bet reālas vakariņas, kuras es/mēs gatavojam un ēdam. Mana cerība ir, ka tā būs laba ideju kartotēka tiem brīžiem, kad jābrauc uz veikalu pēc pārtikas, bet nav ne iedvesmas, ne ideju par to, ko gatavot vakariņās.

Šovakar mums vakariņās būs tacos!

Novembra mērķi:

- lieliski pavadīt laiku ar māsīcu un krustmāti, par kuru gaidāmo ciemošanos ļoti, ļoti, ļoti priecājos

- ievērot novembra budžetu (#budgetgoals)

- pabeigt šīs vasaras fotoalbūmu

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Tuesday, October 15, 2019

Tukšāks koridors

Ar ko ir svarīga šī bilde? Ar to, ka pie šīs sienas vairs nestāv kaudze ar kastēm! Esam tikuši vaļā no pēdējām pārvākšanās kastēm, tām, kurās iekšā bija simtiem DVD filmu.


Pirms aptuveni nedēļas ātri izrevidējām visas filmas, atstājot tikai pašas mīļākās. Visas pārējās - uz labdarības veikalu prom, ar visām kastēm.

Šeit mēs dzīvojam no šī gada pavasara, no 15.maija. Tātad, pa pieciem mēnešiem esam tikuši vaļā no visām pārvākšanās kastēm. Tas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs, un arī tāds ceļa stabs, milestone, mūsu gājienā uz iedzīvošanos jaunajās mājās.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, October 6, 2019

Mākslīgās puķes koridorā

Es neesmu mākslīgo puķu piekritēja. Varbūt pat kādreiz esmu domājusi ļoti kategoriski: "manās mājās mākslīgās puķes pāri slieksnim netiks." Taču viedokļi mainās, un man bija vēlme pamēģināt mākslīgās puķes salikt savā gadiem (pareizāk sakot, nekad) nelietotajā sudraba vāzē. Šādi šī vāze tagad stāv koridora stūrī -


Šeit vāze stāv jau gandrīz mēnesi, un tpu, tpu, tpu! ne reizi vēl nav apgāzusies. Tātad šī vieta vāzei ir OK.

Šodien man bija iespēja pabraukāt pa veikaliem, un lūk, kādas mākslīgās puķes es atradu: divas tumši, tumši sarkanas dālijas, trīs krēmkrāsas/brūnganas gladiolas, un vienu sarkanīgi brūnu eikaliptu. Visas puķes no veikala Rusta (šis nav sponsorēts ieraksts). Lūk, rezultāts:


Bildē izskatās labi, dzīvē - nepierasti, jo šo stūri jau parasti tā, mājās dzīvojot, nekad neredz. Redz tikai tad, kad dodas no mājas iekšā vai ārā, JA ieskatās un īpaši pievērš uzmanību.


It kā šis īsti nav mans stils, bet man gribējās pamēģināt. (Mīļā sune par pozēšanu bildei dabūja siera gabaliņu.)

Man nav ne jausmas, cik ātri šādas puķes pieput, kā tādas tīrīt, kas notiks tad, kad šeit uz pakaramajiem kārsim smagus un slapjus ziemas mēteļus. To visu mēs redzēsim.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!