Search

Showing posts with label silda sirdi. Show all posts
Showing posts with label silda sirdi. Show all posts

Friday, December 14, 2018

Ziemassvētku dāvanu etiķetes

Šis ieraksts ir par to, ka svētku laikā reizēm ir jāļauj sev izmantot shortcuts - jāļauj sev darīt lietas vienkāršāk. Man ļoti gribējās visas dāvanu etiķetes tādas, kā augstākajai dāvītei. Bet tad es atklāju, ka man to ir tikai nedaudz, un laika, lai tādas sameklētu veikalos - negribas tam šobrīd laiku veltīt. 

Tāpēc es izdomāju, ka būs OK, ja es uz dāvaniņām uzlīmēšu gatavas etiķetes. Etiķetes ar rūķu, Ziemassvētku vecīšu u.c. zīmējumiem, kuri varbūt īsti nepiestāv dāvanu papīram vai lentītei, bet...
Vai tad etiķete tā galvenā? Nav.

Vēl viens padoms - ja ir tāda iespēja, var palūgt dāvanu iesaiņot jau uzreiz veikalā. Jā, būs ar veikala dāvanu papīru, bet būs izdarīts.

Kādi ir jūsu svētku shortcuts, kas dzīvi padara drusciņ vieglāku?

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Saturday, March 31, 2018

Mums ir mazdārziņš!

Mums ir mazdārziņš! Pareizāk sakot, mums būs pāris dobes laba drauga mazdārziņā. Bet sajūta tāda, it kā mums tiešām tagad būtu vesels dārzs, jo mums tagad ir savs pleķītis zemes, ir, uz kurieni aizbraukt un parušināties!
Esam sarunājuši, ka vasarā palīdzēsim draugam rūpēties par dārzu, un ka mums ar vīru tiks katram pa savai dobei. Laipni lūdzu, tūlīt parādīšu, kā dārziņš izskatās. Šie dārziņi ir ļoti skaistā Vesterozes vietā, tuvu ezeram.
Tālumā var redzēt tikko uzceltas, jaunas, skaistas mājas. Tas galds esot mūsu dārza. Cik jauki būs vasarā tur ēst kādus pastas salātus un dzert kafiju! Varbūt es pat varēšu izvēlēties vaskadrānu! Laime.
Pagaidām dārzs izskatās kā kurmja rakumi, grūti saprast, kur ir dobes, kur - celiņi. Lūk, šeit (zemāk) ir "iežogotās" dobes, un viena tāda tiks man - varēšu tur audzēt, ko pati gribu. Man uzreiz ir doma tikai par puķēm, gribas daudz krāšņuma.
Jau tagad var sākt plānot, ko tādā dobē audzēt. Varbūt man beidzot sanāks izaudzēt puķuzirņus - esmu uz balkona mēģinājusi, bet lāga nesanāca. Jāatceras pasūtīt sēklas, un/vai jāpaskatās, kādas puķuzirņu sēklas ir veikalā. Un kliņģerītes!
Pajautāšu mūsu draugam, kam domātas šīs skaistās māla bļodas. Varbūt arī tajās es varu iestādīt kādu puķi.
Šajā dārziņā ir daudz ogu krūmu. Pagājušo ruden bijām šeit ciemos ogas uzēst - baltās jāņogas, ērkšķogas, un vēl citas ogas, neatceros vairs, kādas.
Atceros, ka vietām šeit dārziņā bija ļoti skaists mulčējums, redzēsim, kā mēs darīsim šogad.
Zilās mucas ir ūdenim. Mums ir paveicies, jo ūdens sistēma ir tieši pie mūsu dārziņa robežas. Var pieslēgt šļūteni un aplaistīt dārzu. Tad jau vēl visas praktiskās detaļas noskaidrosim, piemēram, ja ir šļūtene, kāpēc vajadzīga ūdens muca - varbūt lietus ūdenim?
Redz, kur vēl viena skaista māla bļoda. Tā vien prasās tajā kaut ko iestādīt.
Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka mums laimējies kļūt par dažu dobīšu saimniekiem. Šo ekskursiju noslēgšu ar košu puķu pušķi no maniem tulpju kursiem - gribu parādīt, ka beidzot ir izplaukusi lillija. Šo pušķi es veidoju otrdienas vakarā, šodien ir sestdiena - pušķis ļoti labi stāv, ūdeni esmu nomainījusi tikai vienu reizi. Ja atcerēšos, izdarīšu to arī šovakar.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, January 1, 2015

In 2015, be you!

What would happen if we threw out (gave away, recycled, let go of) everything that just isn't quite right anymore?
What if we got rid of the items of clothing that make us die a little inside every time we put them on? What if we got rid of that feeling of self-neglect that pops in there for just a mili-second as you notice that you still haven't sewed on the broken hook of the jacket that you wear every day?
I'm not saying get rid of everything. But what I do crave is more order, more purpose, more intention, less auto-pilot.
In that vein, who's with me on writing foodie New Year's resolutions?
It's the first day of a brand new year today. In 2015, be you!

Be the person who photographs a dead snake to learn what kind it was, and the kind of person who regrets not bringing home the skull of a deer found in the woods. Be the person who loves fashion. Be the person who loves to eat. Be the person who gets excited by "odd" things (who gets to decide what's odd, anyway?).

Be proud. Like what you like. In 2015, be you!

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Wednesday, December 31, 2014

This Year at Pieliekamais: A round-up of 2014

In honor of 2014, and some of the lessons that this past year has brought me, here's a Top 10 of 2014:
10. A tool you can use -
Toolbar
this year, Pieliekamais got a bit more user-friendly with the addition of the "search" function (you'll find it at the top of the page, below the Pieliekamais heading). Use it to search Pieliekamais for content. Thank you to my sister for the idea!

9. The most popular post at Pieliekamais continues to be
the oven-baked salmon. This salmon is one of my favorite dishes to make, and it comes out great every single time. I've recently experimented with lowering the oven temp to 175C and having the salmon fillets in for 20 minutes, and that also works out great.

8. One of the most fun recipes I've tried this year is
the "dirt and worm dessert." I experience a very happy sense of satisfaction when I look at this picture, because it cracks me up. Smiley.

7. The most ambitious project here at Pieliekamais this year has been
blogging for 31 days straight - joining The Nester's 31 Day Writing Challenge. My topic was 31 Days to More Abundance. In this post, which also contains all 31 parts of my series, I share the lessons learned, and a few surprises.

6. I'm the most pleased that I tried this recipe in 2014:

the nettle soup. I love that I can go to the woods close by and pick some nettles that moose and deer mamas and their calves (occasionally) trample on. Nettles in soup taste excellent, the leaves are meaty, like spinach. And there is no stinging.

5. Speaking of woods, I've been very happy that I could share some of
the goings on of the local forests. I learned from a friend that there are people in, for example, Paris, who miss being out in the woods and in nature. If I can bring you guys some fresh air from Sweden via Pieliekamais, that makes me very happy. I am so very grateful to have all this bounty almost on my doorstep.

4. What would the great outdoors be without animals -
here are some happy sheep. I wish for you, my reader, to connect with some being every day.

3. One of the best things in life is


moviesHere's a list of five very cozy ones, perfect for winter-, and most other, evenings.
Photo credit: imdb.com

2. Pretty pictures - I was very pleased with how the photos for this carrot cake turned out:
And yes, I selected the flowers for my garden this year 90 percent based on how the flowers would photograph.

1. When in doubt, do dishes. Cooking is also almost always a good idea.
To you, my reader - thank you for being here this year! I hope you too are excited about a brand new year, a new leaf, a fresh start, a new beginning. Tomorrow morning, many things will be the same, but some things will be different. It is a new year.

For last year's Top 10 on Pieliekamais, head here (the post is in Latvian).

Also, for anyone who needs permission to change into pajamas and snuggle up on the sofa with a good DVD box - this is it. Happy New Year!

Thank you for stopping by Pieliekamais! See you next year!

Sunday, December 14, 2014

Third Advent 2014: Air Pockets

Yesterday I finally insulated my flowerpots in the hope that maybe it was not too late, maybe I would indeed wake up one spring morning to
happy tulip faces on the balcony.
As I made many, many "air pockets" for my insulation project, I thought about trying to apply a similar principle to the sometimes ruthless pace of December.

A tiny pocket of "nothing", just some scrunched up old newspaper in a plastic bag. Working with what you have, as things are. And yet all these pockets put together, there is potential that they will create a warm, cozy, and safe place for my beautiful tulip bulbs this winter.

I'm tired, and that's OK. It is possible to create tiny pockets of rest, peace, air.

In conclusion, here's a neat story for you. I found a wasp among my gardening supplies yesterday. I was about to shove the wasp out of the way, when I realized that the insect's alive. The wasp must have crawled inside my makeshift insulation pack that I made back in October.

I put the poor bugger on top of a flower pot, and gave him (her?) some honey on a teaspoon. The wasp was barely crawling, but it's body was definitely moving, it was definitely alive. Then we went out to get a Christmas tree. When we got back, the wasp was gone. Really?

And whom do you think we found, angrily buzzing about the kitchen this morning? Yes, Mr.Wasp. I have no idea where he is now. I am a little touched that I apparently have this new pet. The wasp made me believe in my insulation project yesterday. I hope he finds some warm place to crawl into for the winter. I hope I get some of his resilience.

Last year on Third Advent I wrote about "last minute gifts" (in Latvian). I wish I could truly internalize the message of that post. I'm trying.

Happy Third Advent! I hope we can all revel in some pockets of air.

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Sunday, November 30, 2014

First Advent 2014

Sunday is generally a good day to get your ducks (geese) in a row. I love how




these beautiful birds are so evenly spaced. I think when we think about our priorities, the things that really matter to us, everything falls into place. If we hold what matters to us in a moment of calm consideration, we too will naturally find this even space between the "things" in our life, a good pace, in a good place.

Peace, rest, nature, love, and enjoying the daylight hours. Happy first Advent!


Thank you for stopping by Pieliekamais!

Thursday, November 6, 2014

Pirmais sniedzins!

Ir klaat, ir klaat! Pirmais sniedzins ir klat! Shorit ara bija spalgs vejs, un ap pus desmitiem no rita saka snigt. Sniga, sniga, laikam visu dienu,
un es loti priecajos! I love winter!

Pagajusha gada pirmais sniegs shaja ieraksta.

Paldies, ka ieskatijies Pieliekamaja!

Friday, October 31, 2014

Day 31: Connection, Together

Savor the connection with another being. A lake counts, as does a tree, a bird suddenly on your windowsill, a potted plant.
You know when your cat looks at you and you just know that she is thinking "oh yes, now is the time that I am going to (like every night) race around the apartment all wide-eyed and pretend that I do not understand that you're trying to make the bed. I am going to (like every night) run under the sheets and race around and cause you to squeal. This is our game!"

Play the Memory game with a kid and secretly chuckle and feel your heart swim over with love when the kid decides to "help" you when it's your turn by peeking under the boards just a leeetle.

Those times when you're plowing through a DVD box with someone, and an episode ends, and you look at each other and say, "another one?"

When such moments happen, drop your shoulders and your to-do list, melt into the moment and savor it. Time expands, or stands still. You're calm, and happy. Abundance.

Thank you so much for reading along this series! The 31 days have now come to an end, and the project is finished. To celebrate, there's going to be a little after-party tomorrow afternoon, November 1, 2014: I'll post some notes on the project, share some links, and I'd be happy to answer your questions about "31 Days to More Abundance" - please feel free to leave a question in the comments. See you tomorrow!

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Monday, October 27, 2014

Day 27: Some Very Neat Feelings

Welcome to Day 27 of 31 Days to More Abundance! To read all the posts in this series, head here. Today's post was first published on September 28, 2013. For this post, I'm adding one new neat feeling at the end of this list, a feeling that makes me feel abundance in that way when you almost feel relief and well-being course through you whole body. Enjoy!
1. Settling in for a long drive
2. When you pick up your face cream and the jar feels heavy (=won't need to get a new one for a while)
3. Seeing that one of your favorite bloggers has posted again
4. Finding one more of something you thought you were out of
5. Putting on brand new dish-washing gloves
6. When you need to wrap a present in a hurry and you find you have everything you need on hand, and it's pretty
7. Seeing a bee gather honey from something you've planted
8. Being on time, a little early even
9. When your favorite magazine comes in the mail, and you discover that it's really thick this time
10. Slipping into clean sheets
11. When you recognize a moment that calls for kindness, and you choose to be kind
12. When you're in for the night

Happy Autumn!

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Friday, September 26, 2014

Ceptas siermaizītes

Iesnu laikā pie zupas ļoti gribējās mīkstu maizīti, baltmaizi. Tāpēc mājās bija palikušas trīs mazas bagetītes, un to izredzes kļūt par maltīti saruka ar katru dienu. Bet te man pēkšņi uznāca iedvesma uztaisīt mīļu našķi, ceptas siermaizītes ar kečupu.
Sastāvdaļas:
baltmaize
sviests
kečups
siers
ola
pipari

Darba secība:
Uzsilda cepeškrāsni uz 200 C. Izlkāj plāti ar cepampapīru.
Apsmērē maizīti ar sviestu, uzliek katrai šķēlei kečupu.
Sarīvē sieru, piesit klāt olu un samaisa. Pieber piparus.
Ar dakšu liek siera maisījumu uz maizītēm, un liek cepties.
Ik pa laikam paskatās, kad ir skaista zeltaina krāsa un labi smaržo, gatavs!
Notes:
Lai dzīvo šīs mīļās maizītes, par kurām es gandrīz biju aizmirsusi.
Atlikušo baltmaizi sagriezu mazos gabaliņos, salēju ar olīveļļu, uzkaisīju garšvielas, un ieliku krāsnī cepties, lai man būtu grauzdiņu gabaliņi (croutons), ko likt klāt zupai. Arī tie visi jau apēsti.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Friday, September 19, 2014

Šodien par sīpoliem, āboliem, un savējiem

Biju Latvijā, un gribu izstāstīt par foršu projektu. Visi, kuri šomēnes (septembrī) "Lido" iepērkas par 8 EUR, saņem maisiņu Latvijas ābolu. Šī ideja man lika domāt par pārpilnību, dalīšanos, savējo atbalstīšanu, un to, kā reizēm mūsu vislabākos nolūkus uzvar ikdienas realitāte. Tagad konkrētāk -
Nesenā žurnāla "Ieva" numurā lasīju sarunu ar trim Latvijas saimniecēm, kuras stāstīja par zemnieku situāciju; par to, ka reizēm nākas ābolus sabērt bedrē un atstāt pūšanai, jo veikalam ir vienkāršāk nopirkt ābolus no citas zemes.
Es pati jau ilgi domāju, kāpēc vienmēr savā lielajā veikalā (šeit Zviedrijā) sanāk pirkt sīpolus no citām valstīm, nevis Zviedrijas. Man likās, ka sīpols taču tāds pavisam parasts augs, kāpēc nevar no Zviedrijas? Šajā "Ievas" rakstā izlasīju, ka sīpoliem vajag speciālas, ļoti dārgas, glabātuves, lai sīpoli nesabojātos. Atkal laikam sanāk vienkāršāk un lētāk sīpolus atvest no citurienes.
Lai arī cik es gribētu atbalstīt vietējos zemniekus (tagad runāju par savu vidi Zviedrijā), ikdienā realitāte ir tāda, ka man bieži vajag, lai es visus pirkumus varu izdarīt ātri vienā veikalā, pie kam vēlos, lai šis veikals ir man ērts, tīrs, skaists.
Tāpēc es vienmēr ļoti priecājos par cilvēkiem, kuri izdomā, kā savējos, vietējos atbalstīt tā, lai tas būtu cilvēkiem ērti, praktiski, un vienkārši.
Piemēram, ja veikala saimnieks atbalsta vietējos zemniekus, iepērk vietējos produktus, uzliek zīmi ar uzrakstu, ka šie gurķi, bietes, burkāni vai kas cits ir no tuvējām saimniecībām, es ar vislielāko prieku izvēlēšos šos produktus.
Vēl viens veids, kā atbalstīt vietējos saimniekus, ir
parūpēties par to dabas bagātību, ko mums šobrīd sniedz ābeles. Zini, kā rudeņos pie daudziem vārtiem ir kaste ar āboliem,un saimnieki saka, lūdzu, lūdzu, ņemiet, mums pašiem vairs nav kur likt, tik skaisti āboli, žēl, ka aiziet postā! Tāda dabas pārpilnība. (Bet pārdot ābolus, kā jau minēju, ne vienmēr ir iespējams.)

Šeit Zviedrijā man āboli ir gandrīz uz katras ielas, tik ņem un liec kabatā. Bet ko darīt, ja ikdiena neved gar āboldārzu? Tad "Lido" nāk pretim un iedod maisiņu ar trim skaistiem āboliem. Kā viesim (klientam) man tas ir ērti, jo savu līdakas kotleti es uz Lidiņu tāpat iešu ēst, visbiežāk maltīti ieturēšu ar kādu kopā, un tad tie astoņi eiro tāpat sanāk.

Šī projekta ietvaros "Lido" sadarbojas ar vairākām saimniecībām no visas Latvijas, projektam iepērkot 35 tonnas ābolu.

Āboli, kurus atvedu mājās, pacietīgi gaida, kad es tos pārvērtīšu ābolu mafinos. Domāju par pamatu izmantot šo recepti, manu uzticamo.

Note: This is not a sponsored post.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Friday, July 18, 2014

Brīvdienu režīms

Ir riktīgais relax and enjoy, un tas ir tik jauki. Esmu ļoti pateicīga.
Savā ceļotāja kontā tagad varu ieskaitīt arī šādu pieredzi - esmu no dārza Daugavas krastā atvedusi mājās (čemodānā, ar lidmašīnu) pāri trim kilogramiem kartupeļu. Jau vakar vakarā, atbraucot mājās, dažus kartupelīšus uzvārīju (katram četrus), un pasniedzu ar tomātu-gurķīšu salātiem ar krējumu. Tomāti bija no balkona, un gurķis - arī vests no tā paša dārza, kur kartupelīši.
Paldies vismīļākajam Kartupeļu Racējam, un vis, vismīļākajai Dārza Saimniecei! Bija tik ļoti garšīgi.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, June 19, 2014

Meža zemenes

Kas pa šo laiku notiek mežā?
Mežā gar takas malu atradu jau gatavas meža zemenītes!

Zviedriem ir tāds jauks izteiciens, "smultronställe", "meža zemeņu vieta", kas nozīmē kāda jauka vieta, drusciņ kā noslēpums, kur patīk atrasties un pavadīt laiku. Tā var būt arī kāda kafejnīca pilsētā, vai kāda cita mīļa vieta. Reku bildē viena no manām meža zemenīšu vietām, vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Lai visiem salda diena!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, June 18, 2014

Kas šovakar būs vakariņās

Kas tikai viss nebūs! :)
Būs ekoloģiskas salātlapas, kas šorīt siltumnīcā plūktas -
būs vārīti jaunie kartupelīši,
būs vārīts jaunais puķkāposts (vai vispār ir kaut kas garšīgāks par vārītu jauno puķkāpostu ar sāli un krējumu?)

salātu bāzē būs cannellini pupiņas un turku zirņi,

vēl būs divi dažādi siļķu veidi - brandavīna un sinepju. Siļķes mums kā mīļiem klientiem uzdāvināja mūsu lielveikals. (This is not a sponsored post, I am genuinely grateful and touched every time we get these "thank you for shopping with us, here's a free gift" cupons from our store.)

Salātos būs šie tomāti, kas arī šorīt siltumnīcā lasīti - bijām šodien pie eko zemniekiem. It īpaši dzeltenie tomāti ir tik miltaini, tik ļoti garšīgi.

Un vēl salātos būs fetas siera maisījums, daudz avokado, sāls un pipari. Life is good. Lai visiem jauks vakars!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!


Monday, May 5, 2014

Pieliekamais - 1 !

Šodien Pieliekamajam gada jubileja!
Tieši pirms gada, 2013.gada 5.maijā, Pieliekamajā publicēju pirmo recepti, šo burkānu-ingvera krēmzupu.

Viens gads un 110 ieraksti.

Vispopulārākais ieraksts - krāsnī cepts lasis.

Visaizkustinošākā meklēšanas frāze, ko meklēšanas motors šī gada laikā atsūtījis uz Pieliekamo: "kāpēc ziemā tik ļoti gribas ēst". Kāpēc Ziemā, es nezinu, vai Tu Pieliekamajā atradi atbildi uz savu jautājumu, bet ceru, ka atradi siltumu un pāris labas receptes.

Thank you so much for reading - I hope you find what you are looking for!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, March 26, 2014

Pasaka

Reiz, sensenos laikos, dzīvoja vecītis un vecenīte. Viņi dzīvoja lauku ieskautā mazā, sarkanā mājiņā ar ķieģeļu skursteni un baltiem logu rāmjiem. Viņu mājiņa bija redzējusi labākus laikus.
No logu rāmjiem vietām lobījās krāsa, un arī skurstenim daži ķieģeļi bija diezgan sadrupuši. Reizēm vējš pūta tik ļoti, ka sienu šķirbu dēļ plīvoja arī aizkari mājas iekšienē. Tomēr gan vecītis, gan vecenīte dzīvoja mierīgi un laimīgi, tāpēc, ka rudenī bija sev sagādājuši malku, un pagales sakrāvuši skaistās grēdās. Katru dienu, kad viņi gāja garām malkas šķūnītim, viņi domāja:
cik skaistas ir vienkāršas lietas. Kāds prieks redzēt šīs glītās pagaļu rindas. Katra pagale - siltums, ar kuru var dalīties. Arī mūsos ir tāds skaists pagaļu krājums; katra pagale var būt miers, pacietība, ieelpa, izelpa, laipns vārds, plecu atslābināšana. Mums visiem šie krājumi ir. Ja gadījumā malkas šķūnīša durvīm priekšā saaugušas nezāles, tās var aši nopļaut. Ja atklājas, ka malka šķūnītī izsvaidīta vai tās ir maz, vai varbūt nav saskaldīta, to visu var pamazām izdarīt.
   Vecītis ar vecenīti gāja un domāja: nāk pavasaris un gaisma, mums vēl ir ļoti daudz malkas. Gan pašiem, gan ar ko dalīties. Varbūt celsim sev jaunu, stipru māju. Un tā viņi tālāk dzīvoja laimīgi.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Saturday, March 8, 2014

Sweet victory

That first cup of coffee efter att man har presterat något. Even sweeter than victory is the feeling that I showed up, I went for it, and - wait for it - I allowed myself to enjoy and celebrate just that fact.
We didn't get "last place", we came in 12th (for example).
I won't wait until we get X many points, or X place to celebrate. I'm celebrating right now.

The coffee was fantastic (Arvid Nordquist's Classic, I asked), and the sheet cake with sprinkles was home-made and absolutely delicious.

Update 10 Mar 2014: I counted 10 different kinds of Arvid Nordquist Classic coffee at the store today, so Classic must be the umbrella term.

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Friday, March 7, 2014

Rabarberu asni un mednieku torņa saimnieks

Vakar gāju gar lauka malu, un pēkšņi jūtu - mednieku tornī kāds ir. Izskatījās kā tāds lupatu kamols, varbūt akmens, grūti saredzēt un saprast, bet sajūta,  ka tur kāds ir.
Pievilku ar fotoaparātu tuvāk, un jā, tur guļ un mani novēro kaķietis! Kas viņam licis iet tādu gabalu no mājām, lēkt pāri dziļam grāvim ar stāvām malām? Varbūt viņš novēro lauka peles, jeb gājputnu kāšus, kuri atgriežas mājās. Varbūt viņš (varbūt viņa) vienkārši izturas kā jau kaķis - kā boss, es šeit guļu un visu novēroju.
Dārza vēstis: es tikai pagājušogad uzzināju, ka šie sarkanie punkti zemē, kas vēlāk izskatīsies pēc citplanētiešu izdētām olām, ir rabarberu asni!
Kas to būtu domājis, ka mūsu ziemeļu dabā ir tādas krāsas! Kāds aprbīnojams dzīves spēks liek šiem asniem tiekties pretim saulītei.

Audziet, audziet, mīļie rabarberi! Es jūs ēdīšu un sacepšu pīrāgā! Skaistos ziemas sapņus, ko būsiet izsapņojuši, visas pavasara gaidas un vitamīnus es paņemšu, un, cerams, varēšu dot tālāk.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!