Esmu nopirkusi paciņu ar 30 zirnīšiem (puķuzirņu sēklām), un šodien investēju šādā balsta uzpariktē, ko zviedriski sauc par obelisku. Šis obelisks ir 1,80m garš, un man atkal nācās ļoti radoši domāt un eksperimentēt, lai šo uzparikti dabūtu iekšā savā mašīnā. Viss izdevās.
Vai puķuzirņiem šajā kastē patiks? Vai šo obelisku nenogāzīs vējš? Vai puķuzirņi sapratīs, ka šis obelisks ir domāts viņiem, un skaisti ap to vīsies? Izvēlējos puķuzirņu šķirni, kas saucas "Mamuts", un šie mamuti varot izaugt 2 metrus gari. Esot ļoti smaržīgi, un krāsas būs dažādas, bet nu rozā-lillā ģimenē.
Patiesībā šodien galvenokārt gribēju rakstīt par to, ka patukšoju māju un dārzu no dažām vairs nevajadzīgām lietām. Es biju uz otro roku veikalu, tikai labdarībā atdot ziepjutrauku ar pumpi (sapratu, ka mani šis konkrētais ziepju trauks vairs neiepriecina) un kādu trešdaļu ruļļa tapetes, kas mums bija dzīvokļa virtuvē. Ieliksim atmiņu bildi:
Man ir grūti izsviest tapetes, jo tās reprezentē tik lielu projektu. Man tāāāā.... patīk izvēlēties tapetes! Ja tapešu līmēšana nebūtu tik dārgs un piņķerīgs pasākums, tad es mājās tapetes, man liekas, mainītu ik pa pus gadam. Nu, jā, tātad es to atlikušo rulli nodevu labdarībā. Varbūt kādam noder.
Vēl es biju atkritumu šķirošanas centrā, kur nodevu vecu nagu laku, pāris krēmus, kuri man neder, pāris lūpukrāsas, kuras it kā ir smukas, bet man uz lūpām liekas par sausu, rezultātā es tās nekad nekrāsoju. Nodevu arī tukšās krāsas bundžas no vannasistabas remonta.
Kad vakar pārstādīju no poda uz kasti meža zemenītes, ievēroju, ka māla pods ir krietni saplaisājis. Es to šodien bez žēlastības aizvedu uz atkritumu centru. Varbūt varētu šo podu salīmēt, bet, visticamāk, ka tomēr nē.
Es ļoti gribu kļūt par tādu saimnieci, kura parūpējas arī par mazajām lietām. Nevis gaida, kad būs desmit pilni maisi ar dārza atkritumiem un pieci IKEA maisi ar labdarībā atdodamajām lietām, bet izdara, cik ātri vien iespējams.
Es pārlasu amerikāņu autores un blogeres Dana K. White grāmatas, "Decluttering at the Speed of Life" un "How to Manage Your Home Without Losing Your Mind", un ļoti daudz kam no viņas stāstītā es varu piekrist. Arī es esmu tāds cilvēks, kurš gaida "projektu". Tikai viena krūzīte un viena grilēšanas ota, kas aizmirsta uz terases, "neskaitās". Es to neienesu iekšā un neieliku vismaz izlietnē, bet atstāju, to izdarīšu "pēc tam". Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc biju ļoti priecīga, ka šodien man izdevās parūpēties par mazajām lietām.
"Tikai" vienu saplaisājušu puķu podu izsviedu, bet uz mūsu terases tagad būs par vienu (pie kam saplīsušu) objektu mazāk. "Tikai" vienu tapešu rulli aizvedu uz labdarību, bet tagad tas rullis vairs nestāvēs nevietā šeit uz viesu istabas rakstāmgalda. "Tikai" vienu ziepju trauku nodevu tālāk, bet tagad tas vairs nemētājas uz koridora letes (tur joprojām mētājas daudz kas cits - biezie cimdi, kāda avīze, pasts, matu veidošanas suka, kaut es matus neveidoju, u.c.).
Noslēgumā - manas pildītās narcises, un tulpju pumpuri. Kuru katru dienu būs vaļā!
Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!
