Search

Showing posts with label dārzs. Show all posts
Showing posts with label dārzs. Show all posts

Friday, May 15, 2020

Pirmais gads jaunajās mājās

Šodien aprit tieši gads, kopš mēs dzīvojam šeit, jaunajā mājā. No vienas puses, gads ir pagājis ļoti ātri. No otras puses, reizēm šķiet, ka mēs šeit dzīvojam jau ilgi.

Par godu gada jubilejai neliels atskats uz to, ko esam paspējuši paveikt. Šim ierakstam izvēlējos desmit projektus. Tie nav sakārtoti ne hronoloģiski, ne arī pēc svarīguma pakāpes. Vienkārši mums svarīgas pieturzīmes jaunajās mājās.

1. Mājas fasāde 

Tā šobrīd izskatās mūsu māja no priekšpuses -


Mēs iztīrījām visu priekšas dobi, atstājot vien veco lavandu. Es sastādīju jaunus lavandas stādiņus, un vēl raspodiņus. Gar malu sasēju kliņģerītes, cīnijas, un vēl vienu puķi, kurai nezinu latvisko nosaukumu. Redzēsim, kas tur izdīgs.

Lūk, šādi šī dobe izskatījās pagājušovasar -


Un šeit (zemāk) tā pati dobe, tikai šopavasar. Dobes iztīrīšana līdz pamatiem kardināli ir mainījusi skatu uz mūsu māju.


2. Gustava istaba

No visām telpām mūsu mājā šī ir vienīgā vis-izremontētākā istaba, un visvairāk pēc manas gaumes un patikšanas. Visu šīs istabas remontu veica prasmīgs meistars.


Šīs zilās tapetes akcenta sienai bija risks, jo raibas. Jau biju izlēmusi, ka krāsosim visas sienas baltas, lai ir neitrāls fons, bet faktiski pēdējā brīdī tomēr pārdomāju, un izlēmu par labu šīm tapetēm, kuru paraudziņš man jau ilgi bija piestiprināts pie sienas. Priecājos par šo lēmumu burtiski katru reizi, kad ieeju Gustava istabā.

Jā, bildēs ir ļoti raibi, bet dzīvē - ļoti mīlīgi. Šīs tapetes saucas Graham & Brown Little Dutch Adventure.

Lūk, kā bija pirms:


šai istabā nav logu, bet tikai durvis uz palielu balkonu.


Lūk, akcenta siena pirms, ar manis jau minēto tapešu paraudziņu.


Un pēc - visas pārējās sienas meistars nokrāsoja baltas.


Darba galdu ar atvilktnēm uzmeistarojaVīrkungs.

Vēl viens projekts Gustava istabā bija aizkaru pielikšana. Lūk, kā izskatījās pirms -


un pēc!


Aizkarus kārām augstu pie griestiem un tā, lai tie nebūtu priekšā balkona durvīm. Esmu sajūsmā! Aizkari no H&M Home.

Vēl mēs Gustava istabā pie divām sienām pielikām manis jau ilgi noskatītos plakātus no Desenio.


Sapratām, ka gultiņa ir jāizvelk uz pilno izmēru, un tagad plakāti ir varbūt pārāk uz vienu istabas pusi. Bet tas nekas.


Gan gultiņa, gan jaukais gultasveļas komplektiņš ar mašīnu trasi ir no IKEA. Paklājs un zilais krēsliņš ir no otro roku veikala.

3. Spogulis lejas koridorā

Mums nebija visa auguma spoguļa. Tad nu to vērsām par labu. Šis ir Hemnes spogulis no IKEA. Lūk, pirms -


un pēc!

4. Otrā stāva vannasistaba

Beidzot saņēmāmies, un pēc 11 mēnešiem jaunajās mājās veicām kosmētisko remontu otrā stāva dzeltenajā vannasistabā. Tā tur izskatījās pirms:


Grīda bija šāda veida brūnā krāsā (bildē zemāk).

Ko mēs izdarījām? Nokrāsojām sienas baltas ar vannasistabai paredzētu krāsu. Krāsoju trīs kārtas, un pat trešo kārtu krāsojot jau samierinājos ar faktu, ka, visticamāk, cauri varēs redzēt to iepriekšējo tapešu ūdensrožu rakstu. Bet krāsa nožuva, un ūdensrozes neredz. Urrā!


Bildē zemāk var redzēt, ka grīdas krāsa mums bija process. No sākuma nokrāsoju vienu kārtu krāsas, kura burciņā un uz paraudziņa izskatījās gaiši pelēka. Taču krāsojot atklājās, ka tonis tomēr ir patumšs. Tāpēc izvēlējāmies par diviem soļiem gaišāku toni, un krāsojām tumšajai grīdai virsū. Vairs neatceros, vai gaiši pelēko krāsoju divas vai trīs reizes, laikam divas.


Un zemāk - pēc! Tiešām brīnišķīgas pārvērtības. 


5. Tapete akcenta sienai lielajā istabā

Visu lielo istabu uzreiz izremontēt nevarējām, bet man ļoti gribējās nomainīt akcenta sienas tapeti. Šādi izskatījās vecā siena (un vēl - šeit mums vēl nav ne aizkaru, ne paklāja):


Acīgākais pie sienas pamanīs A4 tapešu paraudziņu. Man ļoti, ļoti gribējās izlīmēt šo grezno, nedaudz smagnējo biešu krāsas tapeti ar zelta akcentiņiem. Jau iedomājos, kā pie šīs sienas izskatīsies plakāti, kā šī tapete mirdzēs, kad uzspīdēs saule. Taču. Uzvarēja praktiskums, un vēlme pēc gaišas telpas. Priekšā bija viss rudens un ziema, un man bija bail, ka ar tumši sarkano tapeti būs par tumšu, un ka tā man, iespējams, arī ātri apniktu.

Tāpēc lūdzu meistaram līmēt gaišo, rakstaino tapeti. Rezultāts - zemāk:


6. Plakāti lielajā istabā

Nākamais solis bija izlemt, vai liksim vai neliksim lielajā istabā plakātus. Plakāti jau bija nopirkti un ierāmēti, bet man tik ļoti patika šī gaišā siena, ka bija bail to "izbojāt".


Tomēr beigās riskējām, un plakātus pielikām. Bildē zemāk mums ir gan aizkari, gan plakāti, gan paklājs, kā arī jauna grīdas lampa. Tā ir Hector lampa no IKEA, noskatīta pie māsas.


Runājot par aizkariem:

7. Aizkari lielajā istabā

Šādi lielā istaba izskatījās bez aizkariem:


Acīgākais pamanīs, ka pie radiatora stāv robotputekļusūcējs. To mēs bijām aizņēmušies no Vīrkunga brāļa ģimenes, izmēģināt. Pagaidām mums robota pašiem vēl nav.

Aizkari lielajā istabā man ar pirmo reizi nesanāca - nopirku daudz par tumšu, un to sapratu tikai tad, kad bijām visus aizkarus pielikuši. Lūk, tā izskatījās -


Bet labā IKEA aizkarus paņēma atpakaļ, un es varēju izvēlēties jaunus. Šoreiz izvēlējos daudz, daudz gaišākus, arī pelēkus. Zemāk bildē izmēģinu - jā, būs labi, būs super!


Un bildē zemāk - tā izskatās ar visiem aizkariem. Šos, kā arī viesu istabas aizkarus, iegādājāmies ar dāvanu karti no Vinetiešiem. Mīļš, mīļš jums paldies par tik noderīgo, praktisko un mīļo sālsmaizes dāvanu!


8. Virtuves aizkari

Arī virtuvē aizkaru pielikšana ļoti izmainīja telpas kopskatu. Lūk, šādi bija pirms aizkariem:


un šādi - ar aizkariem!


9. Vecās tūjas pagalmā

Nolēmām, ka nocirtīsim šīs vecās tūjas mājas pagalmā. Lielajā istabā uzreiz radās vairāk gaismas. Pirms -


Un pēc:


Šīsvasaras darbu sarakstā ir šo celmu un sakņu likvidēšana.

10. Baseina novākšana

Mums iepriekšējie saimnieki atstāja savu baseinu. Diezgan ātri sapratām, ka tas nav "mūsu". Mēs vai nu braucam peldēties, vai ejam dušā, lai vasarā atsvaidzinātos. Tāpēc biju ļoti pateicīga Vīrkungam, ka viņš vienā dienā šo baseinu novāca.


Pirmo vasaru mums tur, baseina vietā, bija dubļu lauciņš. Šogad esam ierīkojuši kastes, kurās audzēsim puķes un dārzeņus.


Vīrkungs ir arī sasējis jaunu zāli, gan uz dubļiem, gan tukšajiem pleķiem mauriņā. Turēsim īkšķus, ka zālīte izaugs, un izaugs skaista.

Es ar prieku skatos uz nākamo gadu šajās mājās. Mēģinu klausīt tantes padomam, ka nav jāsteidzas, ka nevajag visu uzreiz. Jo visu uzreiz jau tāpat nevar saprast - kā labāk. Ir vajadzīgs laiks jaunajā miteklī, lai saprastu, kad kuru istabu pielej saule, kur ir ēnas puses, kur vajag kādu papildus lampu.

Visvairāk sev nākamajam gadam novēlu parūpēties par mazajiem darbiņiem - izrevidēt kādu "aizsēdējušos" kasti vai reti lietotu plauktu, nolikt kaut ko vietā, izdarīt kādu darbu, ko atlieku, noslaucīt putekļus vai izsūkt kāpnēs grīdu (esmu nākusi pie secinājuma, ka mani ļoti priecē tīras kāpnes).

Līdz nākamajam darbiņam, projektam, un ierakstam!

* Šis nav sponsorēts ieraksts. Pieminu zīmolus, kurus mēs paši izvēlējāmies savām mājām.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, April 23, 2020

Obelisks

Man nekad nav sanākuši puķuzirņi. Atceros tos  no bērnības, no savas Mammammītes dārza. Tā gribētos izaudzēt tādu smaržīgu mākoni. Ja man tas neizdevās uz septītā stāva balkona, tad varbūt izdosies šādā puķukastē?


Esmu nopirkusi paciņu ar 30 zirnīšiem (puķuzirņu sēklām), un šodien investēju šādā balsta uzpariktē, ko zviedriski sauc par obelisku. Šis obelisks ir 1,80m garš, un man atkal nācās ļoti radoši domāt un eksperimentēt, lai šo uzparikti dabūtu iekšā savā mašīnā. Viss izdevās.

Vai puķuzirņiem šajā kastē patiks? Vai šo obelisku nenogāzīs vējš? Vai puķuzirņi sapratīs, ka šis obelisks ir domāts viņiem, un skaisti ap to vīsies? Izvēlējos puķuzirņu šķirni, kas saucas "Mamuts", un šie mamuti varot izaugt 2 metrus gari. Esot ļoti smaržīgi, un krāsas būs dažādas, bet nu rozā-lillā ģimenē.


Patiesībā šodien galvenokārt gribēju rakstīt par to, ka patukšoju māju un dārzu no dažām vairs nevajadzīgām lietām. Es biju uz otro roku veikalu, tikai labdarībā atdot ziepjutrauku ar pumpi (sapratu, ka mani šis konkrētais ziepju trauks vairs neiepriecina) un kādu trešdaļu ruļļa tapetes, kas mums bija dzīvokļa virtuvē. Ieliksim atmiņu bildi:


Man ir grūti izsviest tapetes, jo tās reprezentē tik lielu projektu. Man tāāāā.... patīk izvēlēties tapetes! Ja tapešu līmēšana nebūtu tik dārgs un piņķerīgs pasākums, tad es mājās tapetes, man liekas, mainītu ik pa pus gadam. Nu, jā, tātad es to atlikušo rulli nodevu labdarībā. Varbūt kādam noder.

Vēl es biju atkritumu šķirošanas centrā, kur nodevu vecu nagu laku, pāris krēmus, kuri man neder, pāris lūpukrāsas, kuras it kā ir smukas, bet man uz lūpām liekas par sausu, rezultātā es tās nekad nekrāsoju. Nodevu arī tukšās krāsas bundžas no vannasistabas remonta.

Kad vakar pārstādīju no poda uz kasti meža zemenītes, ievēroju, ka māla pods ir krietni saplaisājis. Es to šodien bez žēlastības aizvedu uz atkritumu centru. Varbūt varētu šo podu salīmēt, bet, visticamāk, ka tomēr nē.

Es ļoti gribu kļūt par tādu saimnieci, kura parūpējas arī par mazajām lietām. Nevis gaida, kad būs desmit pilni maisi ar dārza atkritumiem un pieci IKEA maisi ar labdarībā atdodamajām lietām, bet izdara, cik ātri vien iespējams.

Es pārlasu amerikāņu autores un blogeres Dana K. White grāmatas, "Decluttering at the Speed of Life" un "How to Manage Your Home Without Losing Your Mind", un ļoti daudz kam no viņas stāstītā es varu piekrist. Arī es esmu tāds cilvēks, kurš gaida "projektu". Tikai viena krūzīte un viena grilēšanas ota, kas aizmirsta uz terases, "neskaitās". Es to neienesu iekšā un neieliku vismaz izlietnē, bet atstāju, to izdarīšu "pēc tam". Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc biju ļoti priecīga, ka šodien man izdevās parūpēties par mazajām lietām.

"Tikai" vienu saplaisājušu puķu podu izsviedu, bet uz mūsu terases tagad būs par vienu (pie kam saplīsušu) objektu mazāk. "Tikai" vienu tapešu rulli aizvedu uz labdarību, bet tagad tas rullis vairs nestāvēs nevietā šeit uz viesu istabas rakstāmgalda. "Tikai" vienu ziepju trauku nodevu tālāk, bet tagad tas vairs nemētājas uz koridora letes (tur joprojām mētājas daudz kas cits - biezie cimdi, kāda avīze, pasts, matu veidošanas suka, kaut es matus neveidoju, u.c.).


Noslēgumā - manas pildītās narcises, un tulpju pumpuri. Kuru katru dienu būs vaļā!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Sunday, September 29, 2019

Tulpju sīpoli un šokolādes puķe

Šajā ierakstā (links) atrādīju, kādus tulpju sīpolus nopirku cerībā, ka no tiem pavasarī varētu izaugt jo skaistas tulpes. Taču sīpolu stādīšanu visu laiku atliku, jo mūsu dārziņā ir cieta, blīva zeme, kuru ļoti grūti uzrakt, kur nu vēl izrakt pietiekoši dziļas bedres sīpoliem. Atliku, atliku, līdz vienu pēcpusdienu izlēmu klausīt savas mīļās tantes padomam un darīt tā -

noņemt to pašu virsējo zāles kārtu, tad - cik var, parakt, un tad - sīpolus iekšā, un virsū sabērt zemi. Man bija nopirkts 40-litrīgs zemes maiss (izklausās ļoti daudz, bet tas tāds maiss vien ir, ne no pašiem lielākajiem), to visu es sabēru virsū un izveidoju dobi.

Tagad jāgaida pavasaris - redzēs, vai no manām tulpēm kas sanāks, vai nē, bet es domāju tā - ja nesanāks, nu, tad mācība būs rokā, ka tomēr vajadzēja rakt dziļāk. Bet ja es būtu šo darbiņu atlikusi un atlikusi, varbūt beigās jau būtu par vēlu - zeme būtu pārāk sasalusi, un tad man arī nekas nesanāktu. Tā ka - mēģināts nav zaudēts!

Nākamais darba kārtības punkts:


lielajā podā pie mājas durvīm šokolādes puķei līdzās iestādīju divus šādus augus, zviedriski tos sauc par alunrot. Tās gaišākās šķirnes nosaukums ir "Marmelāde" - cik skaisti, vai ne? Esmu žurnālā redzējusi, ka ir arī šķirne, kas saucas "Creme Brulē", to varam pievienot nākotnes plāniem.


Ir septembra beigas, un mana šokolādes puķe joprojām skaisti zied un mani katru dienu priecē. Tāpēc apsveru iespēju šogad viršus nemaz nepirkt un nestādīt. Ietaupīsies naudiņa, un šim gadam man jau tāpat pietiek rudens darbu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Monday, September 9, 2019

Dārza atkritumi un tulpju sīpoli 2019

Šodien biju nedaudz sašutusi par to, ka atbrīvošanās no dārza atkritumiem ir tāda epopeja. Par to tūlīt pastāstīšu, bet no sākuma ieliksim uzmundrinošu bildi. Man ir padomā rudens dārza darbi - gribu iestādīt tulpju sīpolus.


Tātad - dārza atkritumi: nopļautā zāle, sapuvuši āboli, apgrieztais dzīvžogs, un tagad arī smaga, mālaina zeme, kura saķērusies kopā ar zāli, un kuru es raku ārā, lai varētu izveidot dobi ar lavandām u.c.puķēm. Kāpēc šos atkritumus nevar vienkārši izmest parastajā miskastē? Tāpēc, ka pie mums paredzēts šos atkritumus izmest pārstrādes centrā. Ja visi mestu savus dārza atkritumus parastajā miskastē, tad pilsētas dome to ātri saprastu un palielinātu miskašu izvešanas cenas, un to jau negrib neviens. Arī dārzā komposta kaudzi taisīt es nevēlos, jo mūsu mājas zemes pleķītis ir neliels, un gribas, lai tas viss būtu skaists, bez komposta kastes vai kaudzes.

Lai nu kā - šodien biju izdomājusi šos atkritumus aizvest uz atkritumu pārstrādes centru. Man bija sagatavoti lielie miskastes maisi, bet sakiet lūdzu, kāpēc tos maisus taisa tik lielus? Viņus tāpat pilnus ar tādiem smagumiem nevar piekraut! Nevarētu pēc tam panest, kur nu vēl iecelt mašīnas bagāžniekā, un pēc tam izbērt konteinerā. Man sanāca kādi pieci maisi.


Izlēmu izmest arī to apaļo, pīto paklāju, jo sapratu, ka tas tomēr par daudz izmircis, saglābt būtu grūti.

Tā nu salādēju visus maisus bagāžniekā un devos uz pārstrādes centru. Braucu gumijniekos, un labi, ka tā, jo pārstrādes centrā pie man vajadzīgā konteinera bija nedaudz dubļains. Pēc tam savos gumijas zābakos jutos kā īsta dārzniece. Iebraucu puķu veikalā pēc zemes, un nopirku piecus narcišu sīpolus.


Domāju, ka ļoti labi izskatīsies ar manis izvēlētajām tulpēm.

Ārā pēkšņi iestājies rudens. Vēl tikko varējām iet ar šortiem, bet šodien es skapī sameklēju džinsus.

Nu, ko - lai visiem jauka pirmdiena un nedēļa!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Thursday, May 30, 2019

Puķes pie mājas durvīm

Gribēju, lai pie mājas durvīm ir puķes.


Dārza centrā diezgan ilgi staigāju gar āra puķu podiem, mēģinot izdomāt, kas man derēs. Vēlējos kaut ko lielu, pamatīgu, bet lielajiem puķu podiem tad arī bija attiecīgas cenas. Apsvēru nopirkt vislielāko māla podu, kāds tur bija, bet pie jauno māju durvīm arī šāds māla pods, manuprāt, izskatītos par mazu.

Dārza centrā man uzreiz acīs iekrita tādas sulīgas, sarkanas pelargonijas. Vēl es veikala reklāmā biju redzējusi šokolādes puķi, ko esmu pati audzējusi no sēkliņām. Staigāju pa veikalu un domāju, ko man iesākt - šoreiz atmest ar roku projektam, un paskatīties, kur vēl ir kādi puķu podi? Paņemt tās pelargonijas un sastādīt cinka toverī (kurš likās par mazu)?

Te pēkšņi es pie lielajiem māla podiem ievēroju tādu noputējušu apaļu puķu podu. Tam vienā malā bija iesists robiņš.


Atradu produkta informācijas zīmi, tur bija rakstīts, ka šo podu sauc "Manuel", diametrs 41cm un pods ir 31cm augsts. Bet cenu nekur neredzēju. Iekrāvu (smago!) podu veikala ratos un sāku doties uz kasi, lai pajautātu, cik tas maksā. Tai brīdī pamanīju pārdevēju, kurai palūdzu apskatīt šo podu. Norādīju, ka poda malā ir neliela plaisa, un pieklājīgi pavaicāju, vai būtu iespējams kaut ko darīt ar puķu poda cenu. Un kā jums šķiet, kas notika? Pārdevēja piezvanīja uz kasi, nosauca produkta kodu, uzzināja cenu - 499 kronas (gandrīz 50 eiro), un (!) teica, ka pārdos podu man par pus cenu! Es biju tik ļoti priecīga!

Izvēlējos savas pelargonijas, šokolādes puķi, un devos mājās dārza darbos. Pirmais, uzreiz noslaucīju podam putekļus. Šajā bildē (zemāk) to plaisu malā nemaz nevar redzēt.


Šeit mūsu māju durvis pirms puķu poda:


Un tagad - ar puķu podu un košajām pelargonijām. Šokolādes puķi iestādīju viducī.


Protams, arī šis pods uz mājas fona izskatās maziņš. Bet tas ir labs sākums.


Cik ilgi šīs pelargonijas man ziedēs? Vai tās sakuplos? Vai šokolādes puķe paaugsies garāka par pelargonijām? Vai es šajā podā stādīšu rudens viršus? To visu mēs redzēsim.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Monday, May 20, 2019

Mans grāmatu lapu vainags

Šopavasar beidzot uztaisīju vainagu no grāmatas lapām. Jau sen tādu gribēju, jo tāds vainags ir manai mīļajai autorei un blogerei The Nester.  Beidzot pieķēros klāt, lai arī man tāds vainags būtu. Instrukcijas meklēju internetā, ierakstot "book page wreath". 


Zemāk - siena bez vainaga. Kāda atšķirība, vai ne?


Vēl šīsdienas projekts - iestādīju šo māju pirmo puķu podu. Draugi mums uzdāvināja lavandu, es pieliku klāt divas sarkanas pelargonijas, un trīs zilo lobēliju stādus. Iespējams, ka sastādīju par biezu, man ir tāda tendence, bet tas nekas. Lai aug, un redzēsim, kā sanāks. Šoreiz ļoti gribējās tādu klasisku kombināciju - sarkanas pelargonijas ar lobēlijām.

Man patīk šīs "pirms" bildes, kad stādiņi ir vēl mazi. Vasaras vidū un beigās tie jau ir tādi mežoņi, kā teiktu mana Mammammīte.


Pāri palika trīs lobēliju stādi. Pagaidām tie dzīvos uz terases, līdz es atradīšu tiem vietu. Intereses pēc pierakstīšu arī cenas: lobēliju 6-paku nopirku par 60 kronām (aptuveni 6 eiro), un pelargonijas katra bija par 20 kronām (2 eur). Zeme un māla bumbiņas poda apakšai, kā arī pats puķu pods, man jau bija, tātad šis projekts man izmaksāja 100 kronas (10 eur).


Ieraksta noslēgumā - neliels sneak peak nākotnes projektam: esmu otro roku veikalā par smieklīgu naudu nopirkusi galdiņu, kuru gribu nokrāsot tumši zilā krāsā un izmantot uz terases. Salikt uz tā puķes vai nolikt kafijas krūzi, tas man būs tāds galdiņš, kurš nebūs jāuzpasē un jāsaudzē. Šodien izvilku galdu terases vidū, lai saulīte pasilda un izgaro vecas mēbeles smaka, un mans (gandrīz) trīsgadnieks jau šī galda atvilktnē iebēra nedaudz zemes un akmeņu. 

Fotogrāfijās un uz ekrāna jau krāsas grūti saprast, bet es izvēlēšos to pirmo, kas saucas Supernova. Otra krāsa arī ir ļoti skaista, bet, manuprāt, sanāks par lillā.



Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!