Looking up: Latvia trip, July 2015

One of the best life tips I've ever heard that's actually stuck with me is

"look up!".
It was a tip on how to quickly regain balance when you're feeling challenged, and it's part of being in the moment and being mindful. "When it's hard, look up! Take a look at what is up there. Are there clouds? If you're inside, what's the ceiling made of?"

I now look up out of curiosity. I look up because it's neat. You notice a lot more. These are some of my favorite "look up!" (or "look around! Take it all in!") moments form my Latvia trip.

Here is another Latvia trip, to the Slow Mile beach at the Kemeri National Park.

Day 26: Craftsmanship

Craftsmanship and the feeling of abundance go hand in hand for me. Earlier this fall, I had the pleasure of experiencing not one, but two types of craftsmanship in one day.

I did not know that there is a Latvian company that builds such luxurious beds and headboards (see below) right there in Latvia. I'm glad I happened to visit the store and showroom of Nakts Mēbeles, and even happier about the fact that I got to learn a bit more about the materials and how the beds are made, and that there is an actual old factory restored that's in use today. I loved the hot cocoa color of this headboard:

and the texture of the fabric was so cozy.

Very neat details, and I also loved 

this gallery wall (below) with the company history in photographs. I love the browns and the creams, and the gold here.

I am fascinated by people who are experts at something, people who are passionate about their thing, people who put in the time. It was therefore a pleasure to meet Žanis Raivo Behmanis, the sous-chef of the restaurant Kuk Buk, the creator of this:

My friend and I were presented with this "compliments from the chef" dessert tasting menu. I was very excited and so happy that someone would take the time to create something so beautiful. My friend said that a tasting menu like this would be an excellent ice-breaker for first dates, and I agree - there's nothing like bonding over a new experience, nothing like exploring all these tastes on one plate. I loved that the overall dessert theme was so Nordic early autumn:

we were treated to beetroot mousse made with cottage cheese and served with lingonberry chutney (above), pumpkin cream, a truffle brownie, meringue and a smoked apple jam.  And why not decorate with baby salads? Pretty and delicious. There were also raspberries and blueberries, the whole plate was a wonderful surprise, but the best part was getting to meet the chef and talking to him briefly about what's cooking now and in the future.

For another lovely combination, take a look at this chocolate-basil cake.

New here? Happy to see you! You can read all the posts in this 31 day series here.

Note: This is not a sponsored post.

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Day 10: Beauty for All

Next time you're driving in a roundabout, or waiting by an entrance to a mall, or when you're in any other public outdoor space, notice this -

what trees, plants, and flowers are planted there.

To me, public greenery is an art form. I love to imagine how maybe there are meetings to decide what flowers to use (probably can't use plants that are too expensive, or require very much care), what colors, how the flowerbed is going to evolve from spring to autumn, etc.

And all this beauty, it's free for us to take in. Notice, it's all around you.

Thank you for stopping by Pieliekamais!

Šodien par sīpoliem, āboliem, un savējiem

Biju Latvijā, un gribu izstāstīt par foršu projektu. Visi, kuri šomēnes (septembrī) "Lido" iepērkas par 8 EUR, saņem maisiņu Latvijas ābolu. Šī ideja man lika domāt par pārpilnību, dalīšanos, savējo atbalstīšanu, un to, kā reizēm mūsu vislabākos nolūkus uzvar ikdienas realitāte. Tagad konkrētāk -

Nesenā žurnāla "Ieva" numurā lasīju sarunu ar trim Latvijas saimniecēm, kuras stāstīja par zemnieku situāciju; par to, ka reizēm nākas ābolus sabērt bedrē un atstāt pūšanai, jo veikalam ir vienkāršāk nopirkt ābolus no citas zemes.
Es pati jau ilgi domāju, kāpēc vienmēr savā lielajā veikalā (šeit Zviedrijā) sanāk pirkt sīpolus no citām valstīm, nevis Zviedrijas. Man likās, ka sīpols taču tāds pavisam parasts augs, kāpēc nevar no Zviedrijas? Šajā "Ievas" rakstā izlasīju, ka sīpoliem vajag speciālas, ļoti dārgas, glabātuves, lai sīpoli nesabojātos. Atkal laikam sanāk vienkāršāk un lētāk sīpolus atvest no citurienes.
Lai arī cik es gribētu atbalstīt vietējos zemniekus (tagad runāju par savu vidi Zviedrijā), ikdienā realitāte ir tāda, ka man bieži vajag, lai es visus pirkumus varu izdarīt ātri vienā veikalā, pie kam vēlos, lai šis veikals ir man ērts, tīrs, skaists.
Tāpēc es vienmēr ļoti priecājos par cilvēkiem, kuri izdomā, kā savējos, vietējos atbalstīt tā, lai tas būtu cilvēkiem ērti, praktiski, un vienkārši.
Piemēram, ja veikala saimnieks atbalsta vietējos zemniekus, iepērk vietējos produktus, uzliek zīmi ar uzrakstu, ka šie gurķi, bietes, burkāni vai kas cits ir no tuvējām saimniecībām, es ar vislielāko prieku izvēlēšos šos produktus.
Vēl viens veids, kā atbalstīt vietējos saimniekus, ir

parūpēties par to dabas bagātību, ko mums šobrīd sniedz ābeles. Zini, kā rudeņos pie daudziem vārtiem ir kaste ar āboliem,un saimnieki saka, lūdzu, lūdzu, ņemiet, mums pašiem vairs nav kur likt, tik skaisti āboli, žēl, ka aiziet postā! Tāda dabas pārpilnība. (Bet pārdot ābolus, kā jau minēju, ne vienmēr ir iespējams.)

Šeit Zviedrijā man āboli ir gandrīz uz katras ielas, tik ņem un liec kabatā. Bet ko darīt, ja ikdiena neved gar āboldārzu? Tad "Lido" nāk pretim un iedod maisiņu ar trim skaistiem āboliem. Kā viesim (klientam) man tas ir ērti, jo savu līdakas kotleti es uz Lidiņu tāpat iešu ēst, visbiežāk maltīti ieturēšu ar kādu kopā, un tad tie astoņi eiro tāpat sanāk.

Šī projekta ietvaros "Lido" sadarbojas ar vairākām saimniecībām no visas Latvijas, projektam iepērkot 35 tonnas ābolu.

Āboli, kurus atvedu mājās, pacietīgi gaida, kad es tos pārvērtīšu ābolu mafinos. Domāju par pamatu izmantot šo recepti, manu uzticamo.

Note: This is not a sponsored post.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Jauna dienasgrāmata

Ārā smaržo āboli, drīz sāksies skola. Rudens kā jauns sākums. Šoreiz par priecīgu atradumu -

mūsu pilsētā pirms pāris mēnešiem tika atvērts jauns veikals. Ar skaistām un smalkām virtuves piederumu lietām, ar daudziem zināmiem kvalitātes zīmoliem. Es atradu burvīgas dienasgrāmatas, un sāku izvēlēties.
Visām pierakstu grāmatām bija auduma mugura un stūri, virsū papīrs. Beigās (ar lielām mokām) izvēlējos šo vienu -

dienasgrāmatas ir ar grāmatzīmi, un lapas - krēmkrāsas, bez līnijām, bez rūtiņām.

Un tagad, mīļie lasītāji, sagatavojieties visjaukākajai ieraksta daļai - dienasgrāmatu šķirstot, es pamanīju ražotāja logo, un izrādās, ka  

šīs skaistās pierakstu klades taisa Latvijas uzņēmums! Purpurs dizaina papīrlietas. Ļoti priecājos. Novēlu visiem skaistu mācību gada sākumu!


Nobeigumā viens no maniem mīļākajiem zviedru jokiem:
- Kur tu mācies, (un šeit var nosaukt pāris universitāšu akronīmus)?
- Nē, es mācos Dz.G.S.
- Dz.G.S.?
- Dzīves Grūtajā Skolā.


Ahhahaha! :) Man ļoti patīk šis joks. Lai visiem jauka diena Dz.R.G.B.S.S. (Dzīves Reizēm Grūtajā Bet Skaistajā Skolā)!


Note: This is not a sponsored post.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Kaut kas jauns

Gadu nebiju bijusi savā mīļajā Spicē (tirdzniecības centrā Spice); tur visādas jaunas pārmaiņas, un pārmaiņu skaitā - pilnīgi pārbūvēta Rozes grāmatnīca.

Grāmatnīcas vidū, kreisajā pusē, tagad ir kafejnīca/restorāns Kukbuk. Draudzene man stāstīja, ka tā šobrīd ir ļoti happening vieta, par kuru daudz visur rakstīts, tāpēc bija intersanti paskatīties.
A few highlights:

a ten-second, practically zero-cost solution to the ugly plastic pots that potted plants come in these days - just stick the plastic pot in a brown paper bag! Love the idea. Totally "work with what you have". I think the Nester would approve.

Ļoti patika maizītes un sviesta prezentācija.
Tagad par laša un dažādu lapu salātiem - tie bija burvīgi.

Nezinu, ar kādu marinādi, bet perfekta eļļas proporcija, nenomāca, bet tieši izcēla salātlapu garšu. Salāti bija ar mazsālītiem, kraukšķīgiem gurķīšiem, kas bija pilnīgi negaidīts un ļoti foršs pieskāriens.
Kartupeļu rosti izrādās ir mazas kartupeļu pankūciņas, es to nezināju (zviedriski råraka).
Skaists māla šķīvis.
Desertā es paņēmu brūnīti (brownie) -

man ļoti patika deserta prezentācija. Ar lāceni, piparmētru un bezē gabalu uz brūnītes. Pasniegta ar zemeņu mērci, kas, manuprāt, bija tikai sablenderētas svaigas zemenes, bez papildus cukura, super.
The brownie was almost cheesecake-like; very dense, very rich. Ja gribas tikai uznašķēt pie kafijas, ar vienu gabalu pietiek diviem cilvēkiem.

Mans pirmais iespaids - Spices Kukbuks ir laba pauzes vieta. Laba vieta, kurā mierīgi atvilkt elpu, apkopot domas, un izdomāt turpmāko dienas plānu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Brīvdienu režīms

Ir riktīgais relax and enjoy, un tas ir tik jauki. Esmu ļoti pateicīga.

Savā ceļotāja kontā tagad varu ieskaitīt arī šādu pieredzi - esmu no dārza Daugavas krastā atvedusi mājās (čemodānā, ar lidmašīnu) pāri trim kilogramiem kartupeļu. Jau vakar vakarā, atbraucot mājās, dažus kartupelīšus uzvārīju (katram četrus), un pasniedzu ar tomātu-gurķīšu salātiem ar krējumu. Tomāti bija no balkona, un gurķis - arī vests no tā paša dārza, kur kartupelīši.

Paldies vismīļākajam Kartupeļu Racējam, un vis, vismīļākajai Dārza Saimniecei! Bija tik ļoti garšīgi.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!