Obelisks

Man nekad nav sanākuši puķuzirņi. Atceros tos  no bērnības, no savas Mammammītes dārza. Tā gribētos izaudzēt tādu smaržīgu mākoni. Ja man tas neizdevās uz septītā stāva balkona, tad varbūt izdosies šādā puķukastē?

Esmu nopirkusi paciņu ar 30 zirnīšiem (puķuzirņu sēklām), un šodien investēju šādā balsta uzpariktē, ko zviedriski sauc par obelisku. Šis obelisks ir 1,80m garš, un man atkal nācās ļoti radoši domāt un eksperimentēt, lai šo uzparikti dabūtu iekšā savā mašīnā. Viss izdevās.

Vai puķuzirņiem šajā kastē patiks? Vai šo obelisku nenogāzīs vējš? Vai puķuzirņi sapratīs, ka šis obelisks ir domāts viņiem, un skaisti ap to vīsies? Izvēlējos puķuzirņu šķirni, kas saucas "Mamuts", un šie mamuti varot izaugt 2 metrus gari. Esot ļoti smaržīgi, un krāsas būs dažādas, bet nu rozā-lillā ģimenē.

Patiesībā šodien galvenokārt gribēju rakstīt par to, ka patukšoju māju un dārzu no dažām vairs nevajadzīgām lietām. Es biju uz otro roku veikalu, tikai labdarībā atdot ziepjutrauku ar pumpi (sapratu, ka mani šis konkrētais ziepju trauks vairs neiepriecina) un kādu trešdaļu ruļļa tapetes, kas mums bija dzīvokļa virtuvē. Ieliksim atmiņu bildi:

Man ir grūti izsviest tapetes, jo tās reprezentē tik lielu projektu. Man tāāāā.... patīk izvēlēties tapetes! Ja tapešu līmēšana nebūtu tik dārgs un piņķerīgs pasākums, tad es mājās tapetes, man liekas, mainītu ik pa pus gadam. Nu, jā, tātad es to atlikušo rulli nodevu labdarībā. Varbūt kādam noder.

Vēl es biju atkritumu šķirošanas centrā, kur nodevu vecu nagu laku, pāris krēmus, kuri man neder, pāris lūpukrāsas, kuras it kā ir smukas, bet man uz lūpām liekas par sausu, rezultātā es tās nekad nekrāsoju. Nodevu arī tukšās krāsas bundžas no vannasistabas remonta.

Kad vakar pārstādīju no poda uz kasti meža zemenītes, ievēroju, ka māla pods ir krietni saplaisājis. Es to šodien bez žēlastības aizvedu uz atkritumu centru. Varbūt varētu šo podu salīmēt, bet, visticamāk, ka tomēr nē.

Es ļoti gribu kļūt par tādu saimnieci, kura parūpējas arī par mazajām lietām. Nevis gaida, kad būs desmit pilni maisi ar dārza atkritumiem un pieci IKEA maisi ar labdarībā atdodamajām lietām, bet izdara, cik ātri vien iespējams.

Es pārlasu amerikāņu autores un blogeres Dana K. White grāmatas, "Decluttering at the Speed of Life" un "How to Manage Your Home Without Losing Your Mind", un ļoti daudz kam no viņas stāstītā es varu piekrist. Arī es esmu tāds cilvēks, kurš gaida "projektu". Tikai viena krūzīte un viena grilēšanas ota, kas aizmirsta uz terases, "neskaitās". Es to neienesu iekšā un neieliku vismaz izlietnē, bet atstāju, to izdarīšu "pēc tam". Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc biju ļoti priecīga, ka šodien man izdevās parūpēties par mazajām lietām.

"Tikai" vienu saplaisājušu puķu podu izsviedu, bet uz mūsu terases tagad būs par vienu (pie kam saplīsušu) objektu mazāk. "Tikai" vienu tapešu rulli aizvedu uz labdarību, bet tagad tas rullis vairs nestāvēs nevietā šeit uz viesu istabas rakstāmgalda. "Tikai" vienu ziepju trauku nodevu tālāk, bet tagad tas vairs nemētājas uz koridora letes (tur joprojām mētājas daudz kas cits - biezie cimdi, kāda avīze, pasts, matu veidošanas suka, kaut es matus neveidoju, u.c.).

Noslēgumā - manas pildītās narcises, un tulpju pumpuri. Kuru katru dienu būs vaļā!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Lielas, labas pārmaiņas!

Manā dzīvē sācies liels pārmaiņu laiks - mēs esam pārvākušies uz rindu māju! Tagad Pieliekamo rakstīšu no pavisam citas vides. Projektu būs vairāk, arī izaicinājumu - vairāk. Gribas vismaz daļu no šīm pārmaiņām dokumentēt.

Vislielākā pārmaiņa - mums tagad ir terase un mazs zemes pleķītis! Tā ir laime - varēt iziet ārā, apsēsties uz terases (pagaidām vēl uz pakāpiena, jo āra mēbeļu grupas mums vēl nav) un vērot apkārtni, vērot dabu, klausīties putnu dziedāšanā.

Sākas jauns dzīves posms!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Vēl viena puķukaste pārstādīta

Negaidīju līdz Jāņiem, šodien ņēmu un pārstādīju vēl vienu puķukasti.

Atraitnīšu vietā tagad ir begonija, pelargonija, nokarenās lobēlijas, un vēl viena begonija. Zemāk bildē mani atraitnīšu un vijolīšu džungļi balkona otrā pusē. Labi, ka dzīvē tas viss izskatās daudz labāk, un, galvenais, priecīgāk.

Bet jā, plānā ir pārstādīt arī šo pēdējo puķukasti, un kaut ko jaunu izdomāt uz baltā krēsla.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Rabarberu asni

Šovakar bijām mūsu mazdārziņā, un ieraudzījām, ka no zemes lien laukā pirmie rabarberu asni (bildē izskatās kā divi sarkanbrūni kastaņi)!

Izrādās, ka dārziņā ir ne tikai galds, bet arī divi saliekamie krēsli - lieliski!

Vēl par rabarberiem rakstīju šeit:
1. Par rabarberu asniem
2. Superīgs, uzticamais rabarberu pīrāgs, ļoti garšīgs!
3. Kad tiku pie kārtīgas buntes rabarberu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Mums ir mazdārziņš!

Mums ir mazdārziņš! Pareizāk sakot, mums būs pāris dobes laba drauga mazdārziņā. Bet sajūta tāda, it kā mums tiešām tagad būtu vesels dārzs, jo mums tagad ir savs pleķītis zemes, ir, uz kurieni aizbraukt un parušināties!

Esam sarunājuši, ka vasarā palīdzēsim draugam rūpēties par dārzu, un ka mums ar vīru tiks katram pa savai dobei. Laipni lūdzu, tūlīt parādīšu, kā dārziņš izskatās. Šie dārziņi ir ļoti skaistā Vesterozes vietā, tuvu ezeram.

Tālumā var redzēt tikko uzceltas, jaunas, skaistas mājas. Tas galds esot mūsu dārza. Cik jauki būs vasarā tur ēst kādus pastas salātus un dzert kafiju! Varbūt es pat varēšu izvēlēties vaskadrānu! Laime.

Pagaidām dārzs izskatās kā kurmja rakumi, grūti saprast, kur ir dobes, kur - celiņi. Lūk, šeit (zemāk) ir "iežogotās" dobes, un viena tāda tiks man - varēšu tur audzēt, ko pati gribu. Man uzreiz ir doma tikai par puķēm, gribas daudz krāšņuma.

Jau tagad var sākt plānot, ko tādā dobē audzēt. Varbūt man beidzot sanāks izaudzēt puķuzirņus - esmu uz balkona mēģinājusi, bet lāga nesanāca. Jāatceras pasūtīt sēklas, un/vai jāpaskatās, kādas puķuzirņu sēklas ir veikalā. Un kliņģerītes!

Pajautāšu mūsu draugam, kam domātas šīs skaistās māla bļodas. Varbūt arī tajās es varu iestādīt kādu puķi.

Šajā dārziņā ir daudz ogu krūmu. Pagājušo ruden bijām šeit ciemos ogas uzēst - baltās jāņogas, ērkšķogas, un vēl citas ogas, neatceros vairs, kādas.

Atceros, ka vietām šeit dārziņā bija ļoti skaists mulčējums, redzēsim, kā mēs darīsim šogad.

Zilās mucas ir ūdenim. Mums ir paveicies, jo ūdens sistēma ir tieši pie mūsu dārziņa robežas. Var pieslēgt šļūteni un aplaistīt dārzu. Tad jau vēl visas praktiskās detaļas noskaidrosim, piemēram, ja ir šļūtene, kāpēc vajadzīga ūdens muca - varbūt lietus ūdenim?

Redz, kur vēl viena skaista māla bļoda. Tā vien prasās tajā kaut ko iestādīt.

Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka mums laimējies kļūt par dažu dobīšu saimniekiem. Šo ekskursiju noslēgšu ar košu puķu pušķi no maniem tulpju kursiem - gribu parādīt, ka beidzot ir izplaukusi lillija. Šo pušķi es veidoju otrdienas vakarā, šodien ir sestdiena - pušķis ļoti labi stāv, ūdeni esmu nomainījusi tikai vienu reizi. Ja atcerēšos, izdarīšu to arī šovakar.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Pirmās zilās vizbulītes 2016

Esi sveicināts, mīļais Pavasari!

Brūklenes

Braucu uz mežu nogaršot mellenes - jā, pārsvarā tagad mellenes jau pārāk ūdeņainas. Bet brūklenes - tik garšīgas, tādiem ķekariem, tik skaistas ogas!

Salasīju litru un iesaldēju. Interesanti, ka tai meža izcirtumā, kur ir visvairāk saules, brūklenes vēl nav īsti gatavas. Taču mazliet ēnainākā vietā, starp stiprām, garām priedēm un mellenājiem - tik saldas un gatavas ogas.

Ir viena maģiska siera kūka, kuras recepti es atradu sen, vienā Kanādiešu žurnālā. Paklausieties nosaukumu - "Red berry chocolate cheesecake", Sarkano ogu šokolādes siera kūka. Tur tieši vajag brūklenes. Gabalu tādas siera kūkas ar kūpošu kafijas krūzi dzimšanas dienā vai Ziemassvētkos - tie ir svētki.

Last day of August

It's such a beautiful, delicious time of year. This year, the leaves have  not started to turn yet. I look at the maple tree outside, still so dark green, and think, it's only a matter of days now, and before long I'll be looking out at its leaves all golden, shimmering with morning frost, magic.

This is that time of year when it's not unusual to get stuck driving slowly behind a tractor. Almost every day you can see a tractor or some other big harvest machine out in the fields, working, and it makes me so happy to somehow be in the middle of it, even if I'm just driving along a field.

The colors and textures in the picture above make me wish for a second that I could create a room in those colors, with such plush and fluffy pillows, some reddish-brown fabrics, some muted purple that meets dark green like the thistle heads. There is so much beauty to take in right now. The fields are so golden, and along those golden edges, there are such beautiful pops of color.

August nature, you've been beautiful.

Meanwhile, in the woods

Here's a little update on what's happening out in the woods:

there are still quite many wild strawberries to eat, and it looks like this will be a great year for blueberries. There are so many blueberries already, they just need to get sweeter. I also found this juniper bush.

So far, it's been a pretty cold summer, but I love all the light that summer brings. For the past two days, the winds have felt a lot milder, and it's been so nice to go for little strolls around the neighborhood. The light and being outside. Good things.

Thrifting score

A lovely afternoon yesterday at Lata Pigan ("The Lazy Maid"), a flea market with an amazing collection of vintage fabrics. Also, very exciting, I found a round mirror for my "office"! More on the mirror below, first some beautiful patterns.

Just like last year, seeing all this pretty fabric at Lata Pigan I was thinking, I'm kind of glad I don't know how to sew, otherwise I would be tempted to get so many of these beauties. 

The idea is that one day, I will learn to use a sewing machine, but until then, I will put my time and energy into more pressing projects. So, I practiced discipline (while still having a lot of fun admiring these beautiful prints).

Look at this round coffee table, and its seamless, flow-y looking legs!

Here's a piece of the top surface (I didn't think to clear the table off to take a picture, but you still get an idea of what the table top looks like) -

For the right room, this coffee table would be so gorgeous, right?

And now, are you ready? I found a large-ish round mirror that will be a little DIY project! I've been pinning rooms with a large, round mirror for a while now, and I know exactly where I want this mirror - in my little "office", above the dresser.

The frame of this mirror is plastic, and I'm planning to paint the frame either very dark brown (like the dresser the mirror is propped against), or maybe a gold-ish "champagne" color. I'm thinking maybe spray paint it, or paint it with a brush, depending on what paint color I find. So excited!

I paid 200 SEK (approx.21 EUR / $23) for the mirror. The frame has one crack, but I figure it will be easy to fix. The mirror itself seems to be in very good condition. For 200 crowns, I think it's a great deal for this size.
I went through the pictures from my trip to Lata Pigan last year, and look who it is hanging on the wall - my mirror!

See, it's a good size. This idea will work.

Here is last year's trip to Lata Pigan. The post is mostly in Latvian, but there are pictures.

Looking up: Latvia trip, July 2015

One of the best life tips I've ever heard that's actually stuck with me is

"look up!".
It was a tip on how to quickly regain balance when you're feeling challenged, and it's part of being in the moment and being mindful. "When it's hard, look up! Take a look at what is up there. Are there clouds? If you're inside, what's the ceiling made of?"

I now look up out of curiosity. I look up because it's neat. You notice a lot more. These are some of my favorite "look up!" (or "look around! Take it all in!") moments form my Latvia trip.

Here is another Latvia trip, to the Slow Mile beach at the Kemeri National Park.

Tulpe uz balkona

Izdomāju pārbīdīt puķupodus ar tulpju asniem, lai būtu nedaudz aizvējā. Būs mazāk saules, bet tad vējš tik traki neplucinās tulpju lapas. Ko es ieraudzīju -

ievīstītu lapās, pirmo ziediņu!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Pavasaris

Everything outside is changing by the hour. Spring is here.

Above, some hepatica flowers with early morning frost. Below, how is it possible that a tree that fell three years ago has these yellow fuzzies? I looked at the whole tree, and saw that

there are new stems coming from the old trunk almost the length of the tree (the part that's on the ground). So apparently the tree is still alive and gets energy and nutrition through the trunk/soil.

Next up we have a vinbär bush with first leaves unfolding (below). This particular bush grows in a very sunny and quite shielded area. I visit another vinbär bush almost daily in a more open/windy area, and there are no green leaves there (yet).

Back to the woods, the first buds of wild rose leaves are emerging, and today in the midday sun they looked pistachio-green.

To conclude, some new lupine plants (below). I took the chance a few days ago to wander farther into what is an overgrown wild area during summertime. Right now this wild meadow is still quite bare, so I went exploring. I found tiny lupine leaves with what seemed like dew in some of the "cups".

Look at the fuzzy little lupine bud in the lower part of the picture, below.

I also found a big patch of snowdrops in a new to me location (behind a wild apple tree), and the first wild strawberry leaves have emerged since at least a week ago. So things are definitely happening! Thank you for coming on this nature walk with me.

Thank you for stopping by Pieliekamais!