Tīras bļodas sunei

Šodienas piecu minūšu projekts (nezinu, vai tās bija piecas minūtes, laiku neuzņēmu, pieļauju, ka drusku ilgāk) - izmazgāju sunes bļodas un paplāti.

Arī visi cilvēku trauki nomazgāti.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Tīras grīdas

Šodienas lielais, labais darbs - izsūcu un izmazgāju visas grīdas. Spīd un laistās! Kaut kur lasīju, ka

ja grīda tīra, tad viss liekas tīrs. Nezinu, vai tīrs, bet es parakstos zem domas, ka tīras grīdas visu padara labāku.

Vai trauki nomazgāti? Tūlīt iešu mazgāt!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Koridora skapis

Šodien ķēros klāt vienam no koridora skapjiem, un vienlaicīgi arī liku labdarības maisā priekšmetus no biroja istabas. Labdarībā atdevu arī šo plakātu:

"Done is better than perfect", izdarīts ir labāk nekā perfekti. Tā  man ir ļoti aktuāla tēma, arī māju kārtojot. Reizēm ir grūti ieviest kārtību, jo tas pārvēršas par pārāk daudziem projektiem. Piemēram: šodien koridora skapī atradu vecu, neizmazgātu suņu dvieli. Man gribētos to izmazgāt un nodot materiālu pārstrādē, bet tādā gadījumā es nevis būšu uz priekšu pakārtojusi, bet radījusi sev vēl divus, trīs projektus: nonest lejā dvieli, lai izpurinātu, tad izmazgāt, izžāvēt, un tad aizvest uz materiālu pārstrādi.  Otrs piemērs, atradu ne pirmā svaiguma auduma maisu. Atkal, pirms nodot to labdarībā, es vēlētos to izmazgāt, bet tad atkal tas kļūst par projektu.

Šoreiz es atļāvos veco suņu dvieli izmest, un auduma maisu nodot labdarībā neizmazgātu. Precīzi nemācēšu atstāstīt, bet kārtošanas eksperte Dana White rakstīja par to, ka tu varēsi būt dabai draudzīgs tad, kad mājas būs vairāk sakārtotas. Man liekas, ka Zviedrijā atkritumu pārstrādē var izšķirot visu, visam ir kāds dabai draudzīgāks veids, kā to izmest. Ja es sāku domāt šādās kategorijās, tad man iestājas skumjas, jo liekas, ka visi darbi apstājas. Tāpēc šodien es domāju tā - done is better than perfect, labāk izdarīt, nekā izdarīt perfekti.

Kāpēc atdevu prom šo plakātu? Kaut teiciens mani ļoti iedvesmo, es šo plakātu kaut kā pat vairs nepamanīju. Plakāts bija pielīmēts pie biroja durvīm ar skoču, uz ātro, pat vēl no iesaiņojamās plastmasas neizņemts. Sapratu, ka negribu meklēt rāmi un plakātu likt kaut kur pie sienas, tāpēc teicu tam paldies par sniegto iedvesmu, un tagad lai tas iedvesmo kādu citu.

Uz labdarības veikalu aizvedu vienu lielu IKEA maisu ar mantām, un tik pat lielu maisu izsviedu konteinerā, ko mūsu mājas pārvaldnieki noīrē vairākas reizes gadā, lai iedzīvotāji tur varētu samest lielos atkritumus.

Zemāk - daļa no koridora skapja.

Kā redzams, tur ir atbrīvojusies nedaudz vieta, kur man ir plāni glītāk sakraut kastes.

Vēl šodien mini projekts - nokārtot trauku mazgājamās mašīnas virsmu. Šeit bilde pirms:

un tagad - pēc:

drusciņ ir atšķirība. Mana zilā ūdens glāze tur stāv, jo es no tās tiešām visu laiku dzeru.

Tad šodien atliek nomazgāt visus traukus, un dienas mērķi būs sasniegti ar uzviju!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Virtuvē tagad nedaudz vairāk vietas

Šodien atkal darbīga diena. Uz labdarības veikalu aizvedu bērnu krēsliņu, un virtuvē tagad ir nedaudz vairāk vietas. Krēsliņš stāvēja pie ledusskapja.

Es notīrīju arī ledusskapja sānu malu un sienu no piekaltušiem putras pleķīšiem.

Vēl šodien izrevidēju viena plaukta daļu, izmetu vecus skolas pierakstus. Ātri pārskatīju zāles, un tās, kurām beidzies derīguma termiņš, jau aiznesu nodot uz aptieku (tāda mums sistēma, ka vecās zāles nodod aptiekā, nevis pats met laukā).

Pintrestā atradu labu citātu: "A little progress each day adds up to big results". Mazs progress katru dienu sniedz lielus rezultātus. Tā es arī cenšos domāt, ka katra virsma, kurai noslauku putekļus, katrs papīrs, kuru nolieku īstajā vietā, kopumā veidos kārtīgu māju.

Arī šovakar visi trauki nomazgāti.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Kastes princips

Kārtošanas eksperte Dana White brīnišķīgi raksta par konteinera jeb kastes principu. Pavisam īsi atsāstot, galvenā doma ir šāda -

jebkurš trauks, kaste vai konteiners veido dabiskas robežas. Kastē var salikt tik, cik var salikt. Vairāk tur iekšā neiet. Ja grib ielikt kastē ko jaunu, no sākuma jāizņem no tās kaut kas cits, lai būtu vieta. It kā elementāri, bet Deina šo principu piemēro arī mājām. Proti, mūsu mājas arī ir sava veida kaste, vai trauks, vai konteiners - tajā nevar sabāzt bezgalīgi daudz mantu (kaut mēs cenšamies).

Šo kastes principu Deina bieži piemin kopā ar "one in, one out" likumu, proti, daudzi organizēšanas eksperti saka, ka tad, kad ievies kaut ko jaunu (grāmatu vai kurpju pāri, piemēram), tad jāatvadās no kāda veca priekšmeta. Viens iekšā, viens - ārā.

Šodien man mini projektam sanāca pielietot abus principus. Gribēju nolikt vietā jaunas dāvanu saiņojamās lentītes, un atklāju, ka tai kastē, kur man viņas stāv, vairs nav vietas (augšējā bilde). Paskatījos, kas dzīvo kastes apakšā, un tur atradu nevis vienu, bet divus (!) savus vecu vecos mobilos telefonus un vienu lādētāju. Tad nu šīs atmiņas no kastes izņēmu; aizvedīšu telefonus uz pārstrādes centru, kad sanāks laiks. Viens (vai divi) iekšā, viens - ārā.

Vēl šodien uz labdarības veikalu aizvedu divus milzīgus maisus ar drēbēm un citām mantām.

Varētu domāt, ka šādi māju tukšojot, man tagad ir tukši plaukti vai lielāka kārtība. Pagaidām vēl to īsti neizjūtu, jo daudz drēbju bija no vīra skapja. Bet ļoti priecājos par to, ka darbi iet uz priekšu.

Vēl varu ziņot, ka visi trauki šovakar ir nomazgāti.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Šodienas darbi

Visi trauki gan vakar, gan šodien nomazgāti!

Šodienas darbi: aizvedu vienu maisu uz labdarības veikalu, un trīs maisus uz materiālu pārstrādi. Tagad varu viegli tikt klāt putekļusūcējam.

Vēl šodien noliku vietā izžuvušos suņa dvieļus, un izmazgāju vannasistabas izlietni.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Darbīga diena

Jāsāk ar vakardienu - nomazgāju visus traukus. Šodien bija viegli uzsildīt pusdienas, tas priecē.

Šodienas lielais projekts - nokrāmēju skapjaugšu. Tur bez dažādām izšķirojamajām mantām bija arī ļoti bieza kārta putekļu. Tādas lietas darot un tīrot man patīk iedomāties, ka es pēc fen šui vai kādiem citiem principiem mājās ieviešu jaunu enerģiju. Nezinu, vai tā ir, bet tādas domas mani ļoti iedvesmo un uzmundrina. Tātad, skapjaugša pirms -

 un pēc -

Visām šīm mantām es knapi atradu vietu, dažas tiks nodotas labdarībai un šobrīd lielā maisā stāv pie durvīm. Par maisiem runājot, man šobrīd ir tik daudz labdarības un pārstrādes maisu, ka es knapi tieku klāt putekļu sūcējam. Tā ir problēma. Tāpēc laikam būs jānones visi maisi uz mašīnu.

Vēl viens šodienas projekts: izmazgāju sen, sen iekrājušos suņu dvieļus. Tos, kurus klāju sunes gultiņā. Kāpēc tie iekrājas un kļūst par projektu? Tāpēc, ka es šos dvieļus nesu lejā izpurināt, jo tie ir pilni gan ar spalvām, gan smiltīm un putekļiem. Tagad to rakstot, liekas, nu gan, kur ir problēma? - nobrauc ar liftu lejā un izpurini. Bet reāli, jā, man šis darbs ievelkas uz mēnešiem, un dvieļi tik krājas vannasistabā uz grīdas. Zemāk ir "pēc" bilde, kur jānovērtē tas, ka uz grīdas ir tikai viens, nevis vēl pieci, suņa dvieļi.

Šo dvieli neizmazgāju, jo tas ir salīdzinoši tīrs un mēs to šobrīd lietojam slapju ķepu un vēdera slaucīšanai (mūsu sune mīl ūdeni).

Zemāk bildē  mani dzeltenie virtuves cimdi, kas, kadrā pavīdod, ir izbojājuši ne vienu vien bildi no virtuves. Izlēmu cimdus izmest un pamēģināt, kā būs bez tiem. Varbūt, ja es traukus mazgāšu katru dienu un cik vien iespējams drīz pēc maltītēm, tad varbūt man trauku mazgāšana ies ātrāk? Un cimdus tik ļoti nevajadzēs? Redzēsim. Ja gribēšu atkal virtuves cimdus ieviest, tā arī darīšu.

Vēl šodien:
- uzliku taimeri uz 15 minūtēm un zortēju vienu dokumentu mapi (no 2012.gada)
- aizvedu uz suņu klubu suņu grāmatas.

Kā jau vakar rakstīju, rīt atsākas darba solis, un vairs tik daudz laika mājas projektiem es veltīt katru dienu nevarēšu, bet mani ļoti iedvesmo šis bloga projekts, tāpēc mēģināšu turēties pie "viens-divi" plāna: viens, katru dienu nomazgāt visus traukus, un divi - piecu minūšu projekts.

Pie šiem projektiem es skaitīšu arī tādas lietas kā rēķina nomaksāšanu (lai to var nolikt dokumentu mapē), kartiņas nosūtīšanu, kaut viena papīra izmešanu, kaut vienas grāmatas nolikšanu labākā vietā.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Ziemassvētku kartiņas

Šodienas mini projekts - izrevidēju Ziemassvētku kartiņas, jo tā bija viena no kastēm zem rakstāmgalda. Tas ir, tukšās, vēl neuzrakstītās kartiņas. Nodošu labdarībā tās, kuras mani vairs neuzrunā, sev atstājot skaistākās.

Vēl šajā kastē bija viens no maniem vecajiem piezīmju-plānošanas blokiem. Izšķirstīju, nopriecājos, un nolēmu izsviest, jo gribas dzīvot vieglāk. 

Nākamais punkts - rīt ir mana pēdējā atvaļinājuma diena šajā periodā (būs vēl atvaļinājums augustā), un es nezinu, cik daudz laika man katru dienu atliks šim mājas uzlabošanas un kārtošanas projektam. Tāpēc domāju darīt tā, kā iesaka Dana White - sāc ar trauku mazgāšanu. Mums ir maza trauku mazgājamā mašīna, un par to es esmu ļoti pateicīga.

Bet ir trauki, kurus es vienmēr mazgāju ar rokām. Visus katlus, pannu, dažus plastmasas traukus, cepšanas lāpstiņas. Tagad sekos uzskaitījums, kāpēc man nav tā, ka trauki vienmēr ir nomazgāti. Pirmkārt un galvenokārt, ja man negribas, vai liels nogurums, tad reizēm es traukus atstāju uz nākamo dienu.

Otrkārt, es traukus mazgāju ļoti rūpīgi. Ja kāds ciemiņš man grib palīdzēt un manā vietā traukus nomazgāt, man ir bailes, ka trauki netiks nomazgāti pēc maniem standartiem, ka tur paliks taukaini nospiedumi vai kafijas nospiedumi uz krūzes. Diemžēl es tā domāju, un to es pamazām cenšos mainīt.

Rūpīgi mazgāt traukus, tas nozīmē divas lietas: viens, tas aizņem laiku, un divi, man paliek ļoti sausas rokas. Jau nomainīju trauku mazgājamo līdzekli uz ļoti saudzīgu, bet vienalga var just, ka rokas paliek sausas. Cimdus es mēģinu lietot, bet reizēm arī tās sekundes cimdu uzvilkšanai negribas tērēt.

Dana White ļoti uzsver to, ka svarīgi ir traukus nomazgāt katru dienu. Es saprotu, ka tas atvieglo ļoti daudz ko - var uzreiz ātri uzcept omleti, jo panna tīra, var ātri sietā noskalot pupiņas vai nokāst makaronus, un vispār, ir tik patīkami darboties tīrā virtuvē. Bet man ir tā - ja ir kāds brīvs brīdis, gribas darīt kaut ko interesantāku, kādu citu projektu, nevis atkal mazgāt traukus. 

Deina raksta, ka jo ilgāk ielaidīs, jo ilgāku laiku atkal prasīs traukus nomazgāt. Nu, jā, tas ir it kā saprotami, bet vienalga es reizēm atlieku arī šos mini darbiņus.

Tad nu plāns tuvākajām nedēļām ir šāds - numur viens, nomazgāt traukus, un numur divi - piecu minūšu projektiņi.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Vecu dokumentu mapes

Mūsu dzīvoklī ir izremontēts, ļoti skaists, mazs "birojiņš" - telpa, kuras funkcija sākotnēji laikam bija domāta kā sava veida pieliekamais vai noliktava; telpa, kurā jābūt iespējai ātri tikt pie stāvvadiem, nu, varbūt sauksim to par palīgtelpu. Mēs to esam iekārtojuši kā mazu birojiņu, kurā es varu darboties ar bildēm, ar blogu, un šajā telpā glabājas arī visādi veci dokumenti.

Šajā istabiņā ir neliela plauktu siena, uz kuras ir tik skaista tapete. Man toreiz, remontu pasūtot, likās, ka es tik skaisti iekārtošu šos plauktus - ar kādu grāmatu, kādu telpaugu, un skaistiem akcentiem. Man joprojām to gribētos izdarīt, bet realitāte ir tāda, ka šie plaukti ir pilni ar - jā, ko? Dažādām grāmatām, mapēm, pa kādam žurnālam vai brošūrai.

Arī zem rakstāmgalda ir kastes, un mapes ar veciem dokumentiem. Kāpēc glabāt vecus dokumentus? Pirmkārt, laiks iet ātri, un pēkšņi tu attopies, ka tava mape  no 2012.gada ir - ievelkam elpu - sešus gadus veca! Sešus gadus! Pa kuru laiku? Otrs, es īsti nezinu, kas jāglabā, kas - ne. Trešais, mani reizēm satrauc ārā mešanas process - vienkārši tā, svarīgus, kaut vecus dokumentus, tikai saplēst un izmest parastajā miskastē?

Šodien sanāca tā, ka man bija vairāk laika nekā domāts, un es ļoti drosmīgi ķēros klāt vienai biezai, biezai dokumentu mapei no 2010.gada. Es domāju par organizēšanas ekspertes Cindy Glovinsky vārdiem "That was then, this is now".  This is now. Now. Tagad es esmu šeit, mēs domājam par jaunām mājvietām, un šie vecie papīri mani traucē.

Domāju arī par Dana White vārdiem, ka "I survived". Deina raksta, ka viņai ir gadījies tā, ka viņa izmet vai nodod labdarībai kādu lietu, kuras pēc tam viņai pietrūkst. Bet, "I survived", es izdzīvoju. Es tāpat domāju par dokumentiem, kurus bija emocionāli ļoti grūti šķirot - I will survive, es sev teicu. Būs nepatīkami, sāpīgi, bēdīgi, vai citas emocijas, būs dusmas vai negribēsies plēst milzīgu kaudzi ar veciem rēķiniem, jo... nu vienkārši negribas, bet - es izdzīvošu. Jutīšu savas emocijas un darīšu darbu uz priekšu, un izdzīvošu.

Tāpēc man tagad ir rezultāts - divas milzu mapes pilnībā iztukšotas! To var redzēt ieraksta sākuma bildē - tukša mape, kas tagad dosies uz labdarības veikalu.

Ļoti ceru, ka tagad man revidēšanai vārti ir vaļā, ka tagad raiti tikšu galā arī ar pārējām deviņām mapēm.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Vēl viena palodze sakārtota

Šodien Zviedrijā ir Līgo vakars, tāpēc nekādu lielo kārtošanas projektu nesākšu, bet kopā ar vīru izdarījām lūk, ko: izrevidējām pasta kaudzi, kas bija sakrājusies uz virtuves palodzes.

Zemenīšu paplātē mēs liekam vēstules, avīzes, reklāmu, un cenšamies, lai šī pasta kaudze nepaliek pārāk liela. Bet reizēm tā iekrājas, un tā bija arī šoreiz.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Kāpēc mājas kārtošanas projekts?

Šodien uz labdarības veikalu aizvedu divus maisus, tai starpā kasti ar šīm skaistajām kurpēm.

Kad pēdējo reizi tās vilku kājās, sapratu, ka vai nu man tās nekad īsti nav derējušas, vai arī kāja palikusi lielāka, bet fakts tāds, ka pastaigāt es šajās kurpēs īsti kārtīgi nevaru, kur nu vēl izdejoties. Lai tās tagad priecē kādu citu, es nodomāju, bet šķirties bija grūti. Teicu sev, ka tagad man skapī par vienu kasti mazāk, būs vieglāk ieviest kārtību.

Organizēšanas eksperte Cindy Glovinsky raksta, ka "Perhaps the biggest obstacle to living clutter-free is our failure to recognize how circumstances have changed". Man noteikti tā ir. Es cenšos dzīvot šeit un tagad, bet mana māja daudzviet ir pilna ar pagātni. Dzīve ir mainījusies, bet mana telpa nav mainījusies līdzi, vai nav mainījusies pietiekoši ātri.

Kāpēc man vajag mājas kārtošanas projektu, kāpēc tagad? Tāpēc, ka būtu ļoti žēl māju sakārtot tikai uz māklera vizīti un potenciālo pircēju vizīti. Vai ne?

Man koridorā ir tik skaisti iebūvētie skapji, kuros, diemžēl, ir bardaks. Mans mērķis ir kārtīgi skapji, no kuriem ir izņemts viss liekais, viss (gandrīz), kas neiederas šībrīža dzīvē. Zinu, ka gala rezultātā nebūs tā, kā žurnālos - ļoti glīti sarindotas kastes ar šiltītēm: "šalles", "lakati", utt. Bet būtu tik jauki atvērt durvis un redzēt pus-kārtību; lai būtu prieks pašiem.

Tāpēc man tagad būs projekts: katru dienu kaut ko darīt mājas labā.

Šodien vēl maisā saliku grāmatas par suņiem, kas man vairs nav aktuālas, un drīz mēģināšu šo maisu aizvest uz savu suņu klubu.

Kas vēl - ātri nomazgāju šo biroja istabiņas logu, un noņēmu no palodzes skavotāju un caurumu spiedēju. Tie lai tagad dzīvo atvilktnē.

Vai kādam no jums šobrīd ir līdzīgi projekti?

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Jauna gulta mūsu sunei, un divi mini projekti virtuvē

Mājas uzlabošanas darbi turpinās! Vakar nopirku jaunu gultu mūsu mīļajai sunei.

Vecā gulta mūsu sunei kalpoja sešus gadus, un tajā tika gulēts krustām-šķērsām, staipoties, atzveļoties, un visādi citādi baudot savu guļvietu. Zemāk var redzēt, ka viena mala gultai galīgi saplīsusi, redzams porolons, un tur krājās spalvas un netīrumi. Tā ka tiešām bija laiks jaunai guļvietai.

Šajā gultā es vienmēr klāju frotē dvieļus - gan, lai būtu mīkstāk un siltāk, gan arī tāpēc, ka tad dvieli var nomainīt un izmazgāt.

Ko bildēs nevar redzēt - es notīrīju sienu un sienas līsti, kas ir aiz gultiņas. Labs darbiņš, kas padarīts!

Tagad par mini projektiem virtuvē:

Kā jau vakar minēju, mani ļoti iedvesmo kārtošanas eksperte Dana White. Viņa bieži raksta par to, ka ir iespējams radīt atšķirību arī ļoti īsā laika posmā, piemēram, piecās minūtēs. Tad nu es šodien izdomāju, ka no šī virtuves plaukta es varu noņemt klepus sīrupa pudeli. Varu. Pat ja man nav laika kārtot plauktu, es varu kaut kur skapī atrast vietu klepus sīrupam, jo klepus, par laimi, jau sen ir pārgājis.

Izrādījās, ka man bija vēl drusciņ laika, un es to izmantoju, lai noslaucītu šo virtuves plauktu, un izdarītu vēl vienu (patiesībā lielu) darbu virtuvē.

Man zem virtuves izlietnes ir plaukts pārstrādājamajiem atkritumiem: kastēm no papīra un kartona, stikliem, plastmasai, konservbundžām, utt. Bet man tur nav nekādas lielās kārtības vai sistēmas, un, ja vēl mēs kādu laiku vairāk dzeram minerālūdeni (no lielajām, pēc tam tukšajā tarā nododamajām plastmasas pudelēm), tad izlietnes apakša vispār ļoti ātri kļūst par bardaku. Bardaku, kurš pamazām sāk slīdēt no plaukta ārā katru reizi, kad paver durvis kaut ko izmest miskastē.

Nekādu sistēmu ar vairākiem groziem atkritumu šķirošanai tagad ieviest negribu, jo mēs, visticamāk, virtuvi drīz remontēsim. Tāpēc šodienas mērķis bija aiznest pārstrādājamās lietas uz attiecīgajiem konteineriem pagalmā, un paskatīties, kas vēl man tur zem izlietnes dzīvo. Tagad, pirms bilde:

Šis vēl galīgi nav vispilnākais plaukta variants. Ja šķiro atkritumus, tad tie ļoti, ļoti ātri sakrājas.

Kad biju izņēmusi visu šķirojamo, atklājās lūk, kas:

atklājās, ka man ir palietotu švammīšu un lupatiņu krājums. Es laikam bieži trauku lupatu mainot izdomāju, ka gan jau to lupatiņu varēs vēl izmantot kādam darbam - vienu reizi vēl izmantot un mest ārā. Par švammēm, es nekad neatceros, ar kuru švammi es mazgāju sunes bļodas. Arī šīs švammes tiek glabātas ar tādu pašu domu - ja nu kādreiz vajag, un tad varēs uzreiz izsviest. Laikam arī trauku birštes es glabāju tādam nolūkam.

Bet tagad es trauku birštes izsviedu ārā, un arī četras (no septiņām) švammēm izsviedu. Par lupatiņām, tās es paturēju. Hh-khmm. Nu, redzēsim, vai man tuvākajā laikā būs tādi mājasdarbi, kur vajag jau iepriekš lietotu lupatiņu. Zemāk - pēc bilde.

Tā tagad izskatās skapis zem izlietnes. Viens maiss papīram, viens - plastmasai, un ir vieta vēl citiem pārstrādājamajiem materiāliem.

Pati esmu ļoti apmierināta ar visiem trim projektiem.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Šodien biju nodot mantas labdarībai

Šodien nopirku papildus miskastes maisus, jo ceru, ka mūsmājās sācies mantu šķirošanas process.

Šodien (beidzot) uz labdarības veikalu aizvedu vismaz sešus maisus. Pārsvarā tur bija rotaļlietas, kas vairs nav aktuālas, un drēbes.

Mani ļoti iedvesmo autore Dana White, viņa raksta blogu A Slob Comes Clean, un ir divu grāmatu autore.

Es ļoti ceru, ka mans mantu šķirošanas process turpināsies, jo es mīlu savas mājas. Mīlu, kad mājās valda kārtība, un kārtību ir tīīīk daudz vieglāk uzturēt, ja "katrai lietai sava vieta, un katra lieta savā vietā", un ja to lietu nav tik daudz.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Kravas mašīnas kūka

Atradu bildi un pati nopriecājos -

šī ir viena no visskaistākajām un mīļākajām tortēm, ko esmu taisījusi. Ideju, cik atceros, toreiz atradu Pintrestā. Noderēs, lai iepriecinātu gan lielus, gan mazus puišus.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Visas puķukastes pārstādītas

Atkal nenocietos, un, negaidot līdz Jāņiem, atraitnīšu un vijolīšu vietā iestādīju vasaras puķes. Lūk, kā mana atraitnīšu puķukaste un krēsls izskatījās pirms tam:

Zemāk vēl viena krēsla bilde; uz krēsla, tātad, man bija divi podi, viens ar vijolītēm, ko iestādīju 23.martā (!), un viens ar atraitnītēm.

Un tagad - krēsls ar vienu podu, kurā zied petūnija kopā ar tādu laima zaļu augu (zviedriski "penningblad").

Un šeit - krēsls kopā ar tikko pārstādīto puķukasti. Tūlīt būs arī tuvplāns. Vēl šai bildē, lūdzu, pievērsīsim uzmanību, ka es uz balkona izslaucīju un izsūcu grīdu.

Nu re, šeit (zemāk) jaunā puķukaste. Petūnija, zaļš augs, vēl viena petūnija, tad sīkziedu petūnija, un tad - pelargonija.

Kā var redzēt bildē zemāk, man palika pāri vairāki stādi. Vēl nezinu, ko ar tiem iesākšu, tāpēc saliku tajos puķu podos, kas man bija, un vienkārši noliku uz grīdas un uz krēsla. Nāks laiks, nāks padoms, vai ne?

Man mazliet pietūks atraitnīšu saulainā dzeltenuma. Paldies jums, mazās skaistulītes, par šo laiku!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Cukinī kūka

Pavisam vienkārša cukinī kūka, oriģinālrecepte no ica.se, šeit.

Sastāvdaļas:
piciņa sviesta
rīvmaize
3 olas
2 dl cukura (1dl ir 100ml)
2 dl miltu
1 ēd.kar. kanēļa
nepilna ēd.kar. malta kardamona
3 tējkar. cepampulvera
1,5 dl eļļas (es lēju olīveļļu, pamatreceptē ir saulespuķu eļļa)
3 dl rupji sarīvēta cukinī
1 dl rupji sasmalcinātu valriekstu (var izlaist, ja nav mājās)
ogas dekorēšanai, ja ir vēlēšanās

Darba secība:
Uzsilda cepeškrāsni uz 175C.
Ar sviestu izsmērē cepamformu un izkaisa ar rīvmaizi.

Sakuļ olas ar cukuru. Atsevišķā bļodiņā sajauc pārējās sausās sastāvdaļas un liek klāt olu-cukura maisījumam. Pielej klāt eļļu, samaisa, un iemaisa sarīvēto cukini.

Liek cepties krāsns apakšdaļā uz minūtēm 40.
Izdekorē ar ogām, vai ēd tāpat.

Piezīmes:
Visgaršīgāk ir ar valriekstiem, bet šovakar man to mājās nebija, un tāpat sanāca labi. Esmu šai kūkai likusi virsū arī krēmsiera glazūru, recepte šeit, pie burkānkūkas.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Vēl viena puķukaste pārstādīta

Negaidīju līdz Jāņiem, šodien ņēmu un pārstādīju vēl vienu puķukasti.

Atraitnīšu vietā tagad ir begonija, pelargonija, nokarenās lobēlijas, un vēl viena begonija. Zemāk bildē mani atraitnīšu un vijolīšu džungļi balkona otrā pusē. Labi, ka dzīvē tas viss izskatās daudz labāk, un, galvenais, priecīgāk.

Bet jā, plānā ir pārstādīt arī šo pēdējo puķukasti, un kaut ko jaunu izdomāt uz baltā krēsla.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Vakariņas

Šovakar vakariņās bija svaiga, ar pikantu sieru pildīta pasta un šampinjonu mērce.

Pastu, protams, nopirku gatavu. Aizmirsu no sākuma sasautēt sīpolu, tāpēc sautēju pēc tam, kad sēnes bija gatavas (sēnes uz to brīdi pārliku uz šķīvīša). Likās, ka sīpoli būs tādi pusgatavi, bet, kad pielēju klāt saldo krējumu un viss vēl nedaudz pasautējās, bija ļoti garšīgi.

Virsū pastai ar mērci vēl bērām ciedru riekstus.

Cik labi, ka šodien notīrīju plīti.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Balkona dārziņš 2018

Kopš pēdējā ieraksta par balkona dārzu pagājuši divi mēneši, un manā dārziņā ir pārmaiņas. Tāpēc laiks jaunam ierakstam un apdeitam.

Šeit jaunākā puķukaste - man gribējās košas krāsas. Pelargonija, tabakas puķe, pelargonija, petūnija, un atkal pelargonija.

Zemāk visa balkona skats no augšas:

 Šajā (zemāk) puķupodā sastādīti četri petūniju stādi.

Kā var redzēt bildēs, man ir divas puķukastes un divi puķupodi ar atraitnītēm. Domāju, ka līdz Jāņiem vēl ļaušu atraitnītēm ziedēt, un tad iestādīšu puķes, kas ziedēs vēl visu vasaru.

Šajā puķukastē man ir arī mārpuķīte un neaizmirstulīte.

Man gribējās sastādīt vienu podu ar klasisku kombināciju - sarkanu pelargoniju un zilām lobēlijām. Lobēlijas ir tās, kuras pati izaudzēju no sēklām.

Un te - divi ķirštomāti. Šķirne "Sweet 'n Neat Lemon Sherbet". Viens tomātiņš jau aizmeties. Gaidu to brīdi, kad varēs iziet uz balkona un paņemt pa kādam tomātam. Šie būs dzelteni. Tas garais, brūnais kāts ir šokolādes puķe. To arī audzēju no sēklas. Tiešām smaržo pēc tumšās šokolādes.

Zemāk, pelargonija un verbena. Atkal košas krāsas kopā.

Un šis (zemāk) ir skats pa manu logu. Košais balkona dārziņš man sagādā prieku katru dienu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!