Vakar nolēmu sastādīt balkona puķukastēs viršus, un tas izvērtās par pasākumu - mācību stundu. Zemāk - balkons pirms:
Kā var redzēt, dažām pelargonijām krāsa vēl bija, un arī pumpuri, bet naktis jau ir ļoti aukstas, tāpēc ilgi vairs nekas neziedēs. Tas bija viens arguments puķukastes sakopt jau tagad, negaidot vēlāku laiku. Otrs, mums pie mājas atkal ir nolikts lielais konteiners, kurā var mest lielos atkritumus. Tātad man būtu, kur ērti izmest vecās puķes un zemi. Tāpēc izsviedu arī mārtiņrozi.
Bet viršu stādīšana un šie dārza darbi diemžēl izvērtās par nepatīkamu pasākumu, jo pūta tik stiprs vējš un bija auksti. Tad vēl atklājās, ka man nav pietiekoši daudz zemes, lai viršus kārtīgi iestādītu. Darīju, cik labi vien varēju tādos apstākļos, bet drusciņ skumji bija, jo gribējās, lai ir ļoti smuki. Sanāca tā, ka virši ir iestādīti par seklu, ar par maz zemes, un tā - uz ātro, kā nu tai šausmīgajā vējā sanāca. Bet, manuprāt, ir svarīgi rakstīt un runāt arī par šādiem projektiem, kad nesanāk tā, kā bija iecerēts. Var arī pasmieties un rast mierinājumu teicienā ka "gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr".
Jo kādas būtu alternatīvas? Gaidīt kādu dienu, kad nebūs ne vēja, ne liela aukstuma, kad būs laiks gan aizbraukt viršus nopirkt (un atrast skaistus), gan tos mierīgi sastādīt? Tāda ideāla reize var nepienākt, un ja nu pienāk, tad varbūt šo laiku var veltīt kam citam, piemēram, ķirbja izdobšanai.
Zemāk ielikšu bildi no pagājušā gada 17.oktobra - bilde fotografēta caur logu, un izskatās, ka mans baltais lodžijas krēsls stāv uz paklāja. Patiesībā tā ir sunes gulta, kas stāv istabas stūrī. Ko mēs redzam šai bildē? Ka ārā pagājušogad oktobra vidū joprojām ziedēja pelargonijas, un ka man vēl nebija trešās puķukastes. Redzam arī skaisto ķirbi.
Jau tagad priecājos un gaidu ķirbja dobšanas pasākumu, un, pateicoties šīm bildēm, tagad arī zinu, ka ķirbji veikalos, visticamāk, sāks parādīties pēc divām-trim nedēļām.
Kādi tagad lodžijas darbi? Nekādi, tikai jāatceras ik pa laikam apliet viršus.
Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!
