Sune uz mani noskatās nedaudz pārmetoši. Kāpēc fotografēt kurpju plauktu, ja var mētāt tenisa bumbiņu? Sava taisnība tur ir.
Bija laiks nolikt vasaras kurpes. Tagad tas ir izdarīts. Zilie gumijas zābaki, izrādās, ir maza izmēra. Mēģināšu tos pārdot par kādu naudiņu, varbūt kādam citam mazajam noderēs.
Un šeit - pēc bilde.
Divas domas - viens, arī šajā bildē ir divi kurpju pāri, kas mazajam ir palikuši knapi. Bet tās ir diezgn aktīvi valkātas kurpes, īsti nepārzinu otro roku tirgu, nezinu, vai un par cik tādas varētu mēģināt pārdot. Pakonsultēšos ar draudzeni. Kāpēc es to rakstu - lai ilustrētu, ka šāds kurpju plaukts visu laiku īstenībā ir procesā - mainās sezonas, aug kājas, apavi nolietojas, apnīk - tad nu kā modram vanagam šis plaukts visu laiku būtu jārevidē (to es saku ar smaidu).
Otra doma - stūrī noliku lielu sudraba vāzi, kuru man sen, sen uz dzimšanas dienu pilnu ar gladiolām uzdāvināja labs draugs. Man šī vāze īsti nelietojas (jo šķiet, ka gladiolas ir vienīgās šai vāzei piemērotās puķes), tāpēc tagad izdomāju to nolikt koridorā, jo varbūt ik pa laikam kurpes velkot, par šo vāzi papriecāšos. To mēs vēl redzēsim.
Šīs dienas mazais, priecīgais notikums - vienā kastē skapja augšā atradu sunes "matu suku" un šķēres! Man jau likās, ka būs jāpērk jaunas, ka vecās pazudušas pārvākšanās laikā. Tagad būs jāieplāno laiks sakopt sunei kažoku.
Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!
No comments:
Post a Comment