to es nopirku pavasarī, kad vēl dzīvojām dzīvoklī, lai izdaiļotu mūsu mazo balkonu. Tagad, kad slaucīju terasi, pacēlu paklāju, un atklāju, ka tas ir sācis pelēt (laikam pelēt, tādas baltas svītras, tuvāk neskatījos).
Pirmā doma, ka jāmet paklājs ārā. Bet tikko iedomājos, ka varbūt to var izžāvēt un izmantot arī nākamgad? Pakonsultēšos ar savu gudro tanti. Paklājs maksāja 200 kronas (aptuveni 20 eiro), un savu tas noteikti ir izdarījis - gan palīdzējis radīt labu iespaidu par mūsu dzīvokli tā pārdošanas procesā, gan priecējis mani šai mājā visu vasaru.
Ienesu iekšā divus pelargoniju podus - tās puķes, kuras gribu mēģināt pārziemināt. Viena ir mana Mårbacka pelargonija, tā gaiši rozā (ziedēja visu vasaru, un zied joprojām), un otra ir riktīgi fuksiju rozā krāsā. Manuprāt, arī tā ir īpašas šķirnes (nedaudz līdzinās tulpju pelargonijai), bet zemniekiem bija atlaides, un es to puķi nopirku par 20 kronām (2 eur). Šajā bildē var redzēt, ka es uz otrā stāva kāpņu telpu esmu atnesusi arī ZZ puķi. Šeit augšā bija vienīgā vieta, kur es šo puķi varēju iedomāties, jo, teikšu atklāti,
apsvēru arī iespēju no šīs puķes atvadīties. Mums dzīvokļu mājā bija tāda tradīcija - ja tev kaut ko vairs nevajag, bet ārā mest būtu žēl, noliec pie sienas lejas kāpņutelpā - varbūt kādam citam kaimiņam noderēs. Ja man tagad būtu šāda siena, šo puķi, visticamāk, būtu atdevusi. Man liekas, ka tā savu ir izdarījusi. Arī pelargonijas uz šīs palodzes liku nelabprāt - man nepatīk logiem likt kaut ko priekšā. Feng šui eksperti noteikti teiktu - nu, tad met ārā, kāpēc tādas lietas paturēt mājās? Bet manī pamostās praktiskais latvietis, kurš saka - bet ja nu pelargonijas pārziemos, un priecēs mani arī nākamvasar? Ja nu man tas ZZ augs tur, otrajā stāvā, iepatiksies? Izsviest var vienmēr, vai ne? Tāpēc pieņemu lēmumu pagaidām šīs puķes tur atstāt.
Kā mēs redzam nākamajā bildē, es iekšā no terases esmu ienesusi arī olīvkoku. Tas gan man ļoti patīk, un arī to es ceru pārziemināt. Olīvkoku es noliku tur, kur līdz tam stāvēja ZZ augs (tāpēc man ZZ augu vajadzēja nolikt kaut kur citur) -
lielās istabas stūrī. Atrādu arī divus grozus (vai maisus), kurus nopirku, jo man likās, ka varēšu tajos aši katru vakaru salikt mantiņas, kas izmētātas pa visu lielo istabu. Pagaidām šis plāns nestrādā, jo izrādās, ka es nevaru tā vienkārši samest mantas maisā. Man gribas sarevidēt, sazortēt, un vakarā ir citi darbi un nogurums, un es to nedaru. Brūno maisu sākumā biju domājusi veļai, bet izrādās, ka man patīk abi mūsu jau esošie veļas maisi. No vienas puses fail, no otras - varbūt šis brūnais maiss noderēs kaut kam citam.
Visbeidzot, mūsu koridorā, kuram vajadzētu veltīt daudz mīlestības (vajadzētu kārtīgu remontu) tagad ir drusku mājīgāk -
pielikām divus rāmjus. Melnajā rāmī ierāmēju kartiņu no labākās draudzenes, un baltajā rāmī ir bilde no IKEA, tādas priecīgas bultiņas (un bildei bija milzu atlaide). Šī siena ir gaiši zilā krāsā, un bildes sedz vairākus milzīgus caurumus.
Kāpēc uz letes stūra ir divas rozā hanteles? Tāpēc, ka tām vēl neesmu atradusi piemērotu vietu, un tāpēc, ka man liekas, ka varbūt es kādreiz ar tām veikšu kādus roku vingrinājumus. Un tad es domāju - vai kilograms katrā rokā ir par maz? Vai man vajadzētu nopirkt smagākas hanteles? Vai es tiešām ar viņām darbošos? Visticamāk jau, ka nē. Bet pagaidām manas rozā hanteles tur vēl stāv.
Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!
Tik mīļš stāsts!
ReplyDeleteSirsnīgs paldies!
Delete