Kastes princips

Kārtošanas eksperte Dana White brīnišķīgi raksta par konteinera jeb kastes principu. Pavisam īsi atsāstot, galvenā doma ir šāda -

jebkurš trauks, kaste vai konteiners veido dabiskas robežas. Kastē var salikt tik, cik var salikt. Vairāk tur iekšā neiet. Ja grib ielikt kastē ko jaunu, no sākuma jāizņem no tās kaut kas cits, lai būtu vieta. It kā elementāri, bet Deina šo principu piemēro arī mājām. Proti, mūsu mājas arī ir sava veida kaste, vai trauks, vai konteiners - tajā nevar sabāzt bezgalīgi daudz mantu (kaut mēs cenšamies).

Šo kastes principu Deina bieži piemin kopā ar "one in, one out" likumu, proti, daudzi organizēšanas eksperti saka, ka tad, kad ievies kaut ko jaunu (grāmatu vai kurpju pāri, piemēram), tad jāatvadās no kāda veca priekšmeta. Viens iekšā, viens - ārā.

Šodien man mini projektam sanāca pielietot abus principus. Gribēju nolikt vietā jaunas dāvanu saiņojamās lentītes, un atklāju, ka tai kastē, kur man viņas stāv, vairs nav vietas (augšējā bilde). Paskatījos, kas dzīvo kastes apakšā, un tur atradu nevis vienu, bet divus (!) savus vecu vecos mobilos telefonus un vienu lādētāju. Tad nu šīs atmiņas no kastes izņēmu; aizvedīšu telefonus uz pārstrādes centru, kad sanāks laiks. Viens (vai divi) iekšā, viens - ārā.

Vēl šodien uz labdarības veikalu aizvedu divus milzīgus maisus ar drēbēm un citām mantām.

Varētu domāt, ka šādi māju tukšojot, man tagad ir tukši plaukti vai lielāka kārtība. Pagaidām vēl to īsti neizjūtu, jo daudz drēbju bija no vīra skapja. Bet ļoti priecājos par to, ka darbi iet uz priekšu.

Vēl varu ziņot, ka visi trauki šovakar ir nomazgāti.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!