Mājas uzlabošanas darbi turpinās! Vakar nopirku jaunu gultu mūsu mīļajai sunei.
Vecā gulta mūsu sunei kalpoja sešus gadus, un tajā tika gulēts krustām-šķērsām, staipoties, atzveļoties, un visādi citādi baudot savu guļvietu. Zemāk var redzēt, ka viena mala gultai galīgi saplīsusi, redzams porolons, un tur krājās spalvas un netīrumi. Tā ka tiešām bija laiks jaunai guļvietai.
Šajā gultā es vienmēr klāju frotē dvieļus - gan, lai būtu mīkstāk un siltāk, gan arī tāpēc, ka tad dvieli var nomainīt un izmazgāt.
Ko bildēs nevar redzēt - es notīrīju sienu un sienas līsti, kas ir aiz gultiņas. Labs darbiņš, kas padarīts!
Tagad par mini projektiem virtuvē:
Kā jau vakar minēju, mani ļoti iedvesmo kārtošanas eksperte Dana White. Viņa bieži raksta par to, ka ir iespējams radīt atšķirību arī ļoti īsā laika posmā, piemēram, piecās minūtēs. Tad nu es šodien izdomāju, ka no šī virtuves plaukta es varu noņemt klepus sīrupa pudeli. Varu. Pat ja man nav laika kārtot plauktu, es varu kaut kur skapī atrast vietu klepus sīrupam, jo klepus, par laimi, jau sen ir pārgājis.
Izrādījās, ka man bija vēl drusciņ laika, un es to izmantoju, lai noslaucītu šo virtuves plauktu, un izdarītu vēl vienu (patiesībā lielu) darbu virtuvē.
Man zem virtuves izlietnes ir plaukts pārstrādājamajiem atkritumiem: kastēm no papīra un kartona, stikliem, plastmasai, konservbundžām, utt. Bet man tur nav nekādas lielās kārtības vai sistēmas, un, ja vēl mēs kādu laiku vairāk dzeram minerālūdeni (no lielajām, pēc tam tukšajā tarā nododamajām plastmasas pudelēm), tad izlietnes apakša vispār ļoti ātri kļūst par bardaku. Bardaku, kurš pamazām sāk slīdēt no plaukta ārā katru reizi, kad paver durvis kaut ko izmest miskastē.
Nekādu sistēmu ar vairākiem groziem atkritumu šķirošanai tagad ieviest negribu, jo mēs, visticamāk, virtuvi drīz remontēsim. Tāpēc šodienas mērķis bija aiznest pārstrādājamās lietas uz attiecīgajiem konteineriem pagalmā, un paskatīties, kas vēl man tur zem izlietnes dzīvo. Tagad, pirms bilde:
Šis vēl galīgi nav vispilnākais plaukta variants. Ja šķiro atkritumus, tad tie ļoti, ļoti ātri sakrājas.
Kad biju izņēmusi visu šķirojamo, atklājās lūk, kas:
atklājās, ka man ir palietotu švammīšu un lupatiņu krājums. Es laikam bieži trauku lupatu mainot izdomāju, ka gan jau to lupatiņu varēs vēl izmantot kādam darbam - vienu reizi vēl izmantot un mest ārā. Par švammēm, es nekad neatceros, ar kuru švammi es mazgāju sunes bļodas. Arī šīs švammes tiek glabātas ar tādu pašu domu - ja nu kādreiz vajag, un tad varēs uzreiz izsviest. Laikam arī trauku birštes es glabāju tādam nolūkam.
Bet tagad es trauku birštes izsviedu ārā, un arī četras (no septiņām) švammēm izsviedu. Par lupatiņām, tās es paturēju.
Hh-khmm. Nu, redzēsim, vai man tuvākajā laikā būs tādi mājasdarbi, kur vajag jau iepriekš lietotu lupatiņu. Zemāk - pēc bilde.
Tā tagad izskatās skapis zem izlietnes. Viens maiss papīram, viens - plastmasai, un ir vieta vēl citiem pārstrādājamajiem materiāliem.
Pati esmu ļoti apmierināta ar visiem trim projektiem.
Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!
No comments:
Post a Comment