Šodien par sīpoliem, āboliem, un savējiem

Biju Latvijā, un gribu izstāstīt par foršu projektu. Visi, kuri šomēnes (septembrī) "Lido" iepērkas par 8 EUR, saņem maisiņu Latvijas ābolu. Šī ideja man lika domāt par pārpilnību, dalīšanos, savējo atbalstīšanu, un to, kā reizēm mūsu vislabākos nolūkus uzvar ikdienas realitāte. Tagad konkrētāk -

Nesenā žurnāla "Ieva" numurā lasīju sarunu ar trim Latvijas saimniecēm, kuras stāstīja par zemnieku situāciju; par to, ka reizēm nākas ābolus sabērt bedrē un atstāt pūšanai, jo veikalam ir vienkāršāk nopirkt ābolus no citas zemes.
Es pati jau ilgi domāju, kāpēc vienmēr savā lielajā veikalā (šeit Zviedrijā) sanāk pirkt sīpolus no citām valstīm, nevis Zviedrijas. Man likās, ka sīpols taču tāds pavisam parasts augs, kāpēc nevar no Zviedrijas? Šajā "Ievas" rakstā izlasīju, ka sīpoliem vajag speciālas, ļoti dārgas, glabātuves, lai sīpoli nesabojātos. Atkal laikam sanāk vienkāršāk un lētāk sīpolus atvest no citurienes.
Lai arī cik es gribētu atbalstīt vietējos zemniekus (tagad runāju par savu vidi Zviedrijā), ikdienā realitāte ir tāda, ka man bieži vajag, lai es visus pirkumus varu izdarīt ātri vienā veikalā, pie kam vēlos, lai šis veikals ir man ērts, tīrs, skaists.
Tāpēc es vienmēr ļoti priecājos par cilvēkiem, kuri izdomā, kā savējos, vietējos atbalstīt tā, lai tas būtu cilvēkiem ērti, praktiski, un vienkārši.
Piemēram, ja veikala saimnieks atbalsta vietējos zemniekus, iepērk vietējos produktus, uzliek zīmi ar uzrakstu, ka šie gurķi, bietes, burkāni vai kas cits ir no tuvējām saimniecībām, es ar vislielāko prieku izvēlēšos šos produktus.
Vēl viens veids, kā atbalstīt vietējos saimniekus, ir

parūpēties par to dabas bagātību, ko mums šobrīd sniedz ābeles. Zini, kā rudeņos pie daudziem vārtiem ir kaste ar āboliem,un saimnieki saka, lūdzu, lūdzu, ņemiet, mums pašiem vairs nav kur likt, tik skaisti āboli, žēl, ka aiziet postā! Tāda dabas pārpilnība. (Bet pārdot ābolus, kā jau minēju, ne vienmēr ir iespējams.)

Šeit Zviedrijā man āboli ir gandrīz uz katras ielas, tik ņem un liec kabatā. Bet ko darīt, ja ikdiena neved gar āboldārzu? Tad "Lido" nāk pretim un iedod maisiņu ar trim skaistiem āboliem. Kā viesim (klientam) man tas ir ērti, jo savu līdakas kotleti es uz Lidiņu tāpat iešu ēst, visbiežāk maltīti ieturēšu ar kādu kopā, un tad tie astoņi eiro tāpat sanāk.

Šī projekta ietvaros "Lido" sadarbojas ar vairākām saimniecībām no visas Latvijas, projektam iepērkot 35 tonnas ābolu.

Āboli, kurus atvedu mājās, pacietīgi gaida, kad es tos pārvērtīšu ābolu mafinos. Domāju par pamatu izmantot šo recepti, manu uzticamo.

Note: This is not a sponsored post.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!