Vakar, krēslai iestājoties, Stokholmā bija tāds īpašs mirdzums. Cilvēki skaistos mēteļos, ādas cimdiem, svarīgi kaut kur dodas. Ielas tīras, ārā vēl silts. Skaistās mājas, ar acīm var apmīļot katru arhitektūras detaļu.
Tas maģiskais krēslas brīdis, kad pilsēta ir nevis drudžaina, bet noslēpumaina, atvērta; kad kaut kas virmo gaisā un visur jūt pilsētas sirdspukstus. Man tas tik ļoti atgādināja Rīgu.
Dzeltenas un sarkanas lapas uz trotuāra, kafijas smarža no kādas kafejnīcas, silta, zeltaina gaisma no skatlogiem. Kāds pretimnācējs nes torti, turot to aiz glīti sasietiem striķīšiem; vēl kāds dodas uz teātri. It kā ikdiena, bet tomēr svētki. Labvakar, lielpilsēta.
Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!
Skaisti, mierīgi, eleganti un svinīgi. Paldies par šo ierakstu, tas bija kā atelpa, kā maza meditācija un skaists ceļojums darba dienas vidū! :)
ReplyDeleteMarta
Un "M" burtiņš! :) Paldies!
Delete