Ejam rudenī

Šoreiz ejam pa zelta taku.

Apšu lapas tiešām ir kā zelta dālderi. Mirdz saulē un smaržo tik labi, tik rūgteni. Vējam uzpūšot, tās pat čab savādāk nekā citas lapas.

Ejam pa zelta paklāju, un pēkšņi tajā ievijas sārtas lapas. Man tas liekas tik skaisti! Domāju, varbūt sārtums varētu būt atkarīgs no augsnes.

 Man viens no skaistākajiem kokiem ir lazdu krūms.

 

Te pēkšņi - pārsteigums! Mīļš sveiciens orientieristu brigādei! Man līdzi nebija neviena papīra gabaliņa, un tikai pēc tam iedomājos, ka varēju taču izkompostrēt kādu rudens lapu.

Vēl vietām zaļas papardes, jau sārts mazais pīlādzis, ķērpji un fonā drusku sniegs. Tāda bija šī diena.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!