"Florista labākie darbi ar neļķēm", 4.daļa

Man mīļākais darbs bija šis - neļķu "kūciņa". Ja gribas skatīties visu no sākuma, iepriekšējās daļas šeit.

Mēs izmantojām deviņas neļķes un vienu zaraino neļķi "Elegance". Visus ziedus saspraudām mitrā, porainā materiālā, kas saucas "oāze". Bija jāatceras spraust ziedus leņķī, lai gar vāzes malu nebūtu tukši caurumi, kad skatās no sāniem. Vēl, šī oāze pēc tam mājās ik pa laikam jāaplaista.

Vēl kompozīcijā mēs iespraudām divus paradīzes ābolīšus, kurus no sākuma uzdūrām uz irbuļiem. Un tad vēl ar pērlēm krusteniski piespraudām divas garas lapas. Nākamajā bildē darbs, ko skolotāja veidoja, lai mums parādītu, kā jādara.

Floristikas skolotāja mums rādīja, kā var "sasukāt" neļķes ziedu, kas vēl pumpurā. Ja šis pumpurs paredzēts kompozīcijai, kur vajag apaļas formas ziedu, tad šo pumpuru var pavērt vaļā, neļķi "sukājot" no vidus uz maliņām, apmēram tā, it kā paijātu kaķim galvu. Es ļoti baidījos tā darīt, jo negribēju lapiņas sabojāt, bet skolotāja teica, ka tām nekas nenotiks. Un tā arī bija - viss bija kārtībā.

Rīt būs par to, ko vēl es ieraudzīju floristu skolā.

 

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

"Florista labākie darbi ar neļķēm", 3.daļa

Ja gribas sākt no sākuma, pirmā un otrā daļa šeit. Šodien - laivai līdzīgs darbs, jeb, kā teica skolotāja - tako.

Sākām ar to, ka ligzdveida konstrukciju (šoreiz tā bija balta) saplacinājām tā, lai tā atgādina laivu. Tad pildījām ar neļķēm un to brūni sarkano, rudenīgo augu, kuram aizmirsu pierakstīt nosaukumu. No lielajiem neļķu spaiņiem mēs drīkstējām ņemt tik neļķes, cik gribējām. Es varēju novaldīties un izmantoju trīs oranžas un divas dzeltenas neļķes.



Es nebiju pamanījusi,  ka pasaulē vispār ir tādas dzeltenas neļķes ar oranži sārtām svītriņām - man tas atgādināja pavasara pildītās narcises, tādas riktīgi dzeltenas. Vēl viens plusiņš neļķu kontā.

Kad pušķis bija sasiets, likām tam pāri (jau iepriekš sagatavotas) divas caurspīdīgas lentes - vienu krēmkrāsas, gandrīz pilnīgi caurspīdīgu, un otru - brūnganu. Tas man bija kaut kas jauns. Es izmēģināju vienā darba galā pērlīti vienkārši iespraust, bet otrā galā - izveidot tādu locījumu.

Man patīk abi varianti. Salocītajā variantā es vairāk skatos un priecājos par audumu un pērli, bet taisnajā variantā ir vairāk viegluma.

Visbeidzot mēs pušķim pāri pārlikām vairākas smilgām līdzīgas lapas. Šeit es izdomāju, ka griezīšu lapas otru pusi, nevis koši zaļo, bet pelēki zaļo, gandrīz sudraboto, zāles apakšpusi. Mani pašu tas vienkārši sajūsmināja, jo kopā ar bēšajām lentēm un krēmkrāsas pērlēm tas iespaids bija ļoti maigs. Šīs lapas mēs nekā īpaši nenostiprinājām, vienkārši izvilkām cauri ligzdai. Es nogriezu asus galus leņķī, lai šos zāļu stiebrus viegli varētu iedurt zaru konstrukcijā.

Jautājums: Vai šī metāla konstrukcja vāzē ar ūdeni nerūsē?

Atbilde: Rūsē. Bet ūdeni var nomainīt, un, cik es redzu, neļķes šī rūsa īpaši neietekmē.

 

Rītdienas ierakstam es esmu pataupījusi savu vismīļāko darbu, kas man atgādina mazu kūciņu. 

 

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

"Florista labākie darbi ar neļķēm", 2.daļa

Pirmā daļa šeit. Šodien - par lielo, ligzdveidīgo pušķi.

Šo pušķi mēs veidojām uz ligzdai līdzīgas konstrukcijas; šī konstrukcija bija no metāla stieplēm, kurās ievīti smalki zari.

Darījām tā:

1. Sagatavojām virtenes: metāliskā zelta diegā iesējām limonium zariņus (drusku melleņu mētrām līdzīgos augus ar zili-violetiem ziediņiem)

2. Caur "ligzdu" izlaidām deviņas neļķes; tā, lai neļķu ziedi ir ligzdā, un kāti karājas

3. Pušķī iekārtojām lielu orhidejas ziedu. Šo ziedu iepriekš ielikām plastmasas stobriņā ar ūdeni, jo orhidejas paša zieda kāts jau ir īss.

4. Tad visus kātus mēģinajām likt uz vienu pusi, vienā leņķī, tā sauktajā spirāles sistēmā. Tas bija ļoti grūti. Tad kātus sasējām pušķa vistievākajā vietā.

Augšējā bildē var redzēt vēl divus momentus - ka neļķu kātiem noņēmām lapas, un ka neļķu kāti arī jāgriež leņķī - tāds šņāpiens dod puķes kātam lielāku virsmu, ar kuru uzsūkt ūdeni.

5. Gar ligzdas malām savijām drusciņ, uzsvars uz drusciņ, sizāla šķiedru lillīgi rozā krāsā

6. Tad pušķī ievijām lillā dzijas dzīparu; arī šajā dzīparā bija mirdzošs pavediens

7. Tad gar ligzdas malām un citur pušķī ievijām jau iepriekš sagatavotās virtenes

8. Visbeidzot, iespraudām pāris dekoratīvās pērles, un gatavs!

Tas tik bija skrējiens! Kad skolotāja mums rādīja priekšā, izskatījās tik vienkārši un tik skaisti, bet kad jātaisa pašam, kaut kā kāti negrib vīties, pušķī ir tukši caurumi, "skolotāj, palīdziet, lūdzu!". Drusciņ stress, bet pozitīvs, un daudz smaidu un smiekli. Tā bija koncentrēšanās izdarīt darbiņu dotajā laikā, un ļoti taču gribējās, lai ir smuki; tā bija tik intensīva mācīšanās gan ar galvu, gan rokām. Cik labi, ka pēc šī pušķa bija kafijas pauze!

Rīt, 3.daļā, apskatīsim darbiņu, kas arī veidots uz šādas konstrukcijas bāzes, bet tomēr ir pavisam savādāks.

 Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

"Florista labākie darbi ar neļķēm", 1. daļa

Pavisam nesen es biju tik jaukā pasākumā - viena vakara floristu kursos. Man šis vakars sagādāja tik daudz prieka, ka gribu tajā dalīties. Tāpēc piecu ierakstu sērija "Florista labākie darbi ar neļķēm" - tāds bija kursu nosaukums. Kāpēc neļķes?

Tāpēc, ka neļķe ir burvīga puķe! Kā teica mūsu floristikas skolotāja: "Nu, kāpēc tik negatīvi, NE-ļķes! Man tās ir JĀ-ļķes!".

Neļķu plusi:

1. Mūsdienās neļķes ir tik skaistās krāsās - no laima zaļām līdz spilgti rozā, krēmkrāsas ar svītrainām lapiņām, un vēl, un vēl - acīm liels prieks

2. Salīdzinājumā ar rozi, piemēram, neļķe vāzē nodzīvos daudz ilgāk

3. Veidojot pušķi no dažādiem ziediem, neļķe ļaus izcelties citām puķēm, tai pat laikā esot brīnišķīgi skaists "pildījums"

4. Neļķēm parasti ir laba cena

5. Neļķes zieda forma ir apaļa, tāpēc ar to ir pateicīgi strādāt, jo šī apaļā forma iederēsies jebkurā ziedu pušķa vietā - tā mums mācīja pasniedzēja.

Pirms sāk veidot pušķi, prātīgi ir sagatavot visu vajadzīgo, nolikt pa rokai. Man ļoti patika, ka iepriekš var sagatavot to striķi vai lenti, ar ko sies pušķi, apliekot sienamo pavedienu sev ap kaklu kā šalli. Tad vairs nav ar vienu roku jāmēģina pavedienu nomērīt un nogriezt, viss jau gatavs. Es jutos kā profesionāls florists! :)

Vēl man ļoti patika, ka skolotāja teica nevis "pušķi", "kompozīcijas", bet "darbi". Rīt - bagātīgs darbs, ko veidojām uz ligzdai līdzīgas konstrukcijas pamata.

 

2.daļa šeit

3.daļa šeit

4.daļa šeit

5.daļa šeit



Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā! 

Drīz, un ielūgums

Nākamnedēļ Pieliekamajā būs puķes! Aicinu Tevi sekot līdzi. Sākums - rīt, pirmdien.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Uzticamās brūnītes (brownies)

Man ir dažas tādas receptes - brīnumi. Brīnumi man, brīnumi tāpēc, ka izmēģinātas un, negaidīti, ar pirmo reizi, sanākušas tik labas, ka es taisu vēl, un pie šim receptēm arī apstājos, jaunas receptes tieši šiem komkrētajiem ēdieniem nemeklēju.
Šī brūnīšu (brownies) recepte ir no amerikāņu žurnāla GLAMOUR 2004.gada februāra numura, un saucas "The Ultimate Brownie". Pirmo reizi šī  brūnīšu recepte manā variantā tika publicēta burvīgajā blogā Meklējot priekus - vēlreiz milzu paldies!

Sastāvdaļas:

200 gr sviesta + vēl drusciņ cepamformas ietaukošanai

2 ēd.kar. olīveļļas

230 gr tumšas šokolādes

4 olas

0,5 tējk. sāls

2,4 dl (1 cup) cukura (1dl = 100ml)

2,4 dl (1 cup) brūnā cukura (mērot cukuru cieši pieblīvēt)

0,4 tējk. kanēļa

2 tējk. vaniļas cukura

1-3 ēd.kar. stipras kafijas, ja ir vēlēšanās

2,4 dl (1 cup) miltu

krietna sauja valriekstu (var izlaist)

 

Dekorēšanai, ja vēlas, sāļā karameļu mērce un vēl kāda saujiņa valriekstu.

 

Darba secība:

Uzsildīt cepeškrāsni uz 175 C. Cepamformā ieklāj cepamo papīru, ietauko ar sviestu. Sagatavo karsta ūdens peldi - uz mazas uguns uzliek lēzenu katlu, ielej vārošu ūdeni, tad šai katlā ieliek mazāku katliņu. Mazajā katlā liek kausēties sviestu, olīveļļu un gabalos sagrieztu šokolādi. Ik pa laikam apmaisa, kamēr viss izkusis. Mazo katliņu noliek malā drusku padzist.

Uzvāra krūzīti stipras kafijas. Brūnītes pēc kafijas negaršos, bet kafija palīdzēs atraisīties šokolādes garšai.

Palielākā bļodā sakuļ olas ar sāli, abiem cukuriem, kanēli un vaniļas cukuru. Pieliek 1-3 ēd.kar. uzvārītās kafijas. Klāt piemaisa šokolādes-sviesta maisījumu. Tad iemaisa miltus, tikai tik, lai milti vairs nav redzami.

Nedaudz sasmalcina valriekstus, iemaisa mīklā.

Mīklu lej formā un cep aptuveni 50 minūtes.

 

Kad brūnītes gatavas un atdzisušas, var rotāt ar sāļo karameļu mērci. Mērci uzsilda (piemēram, ieliek burku katliņā ar karstu ūdeni), un tad ar karoti pilina uz brūnīšu garozas. Tādi skaisti raksti vai svītriņas īsti nesanāca, jo man mērce saplūda kopā, tas nekas. Virsū uzkaisa nedaudz sasmalcinātus valriekstus, un vēl pārpilina pāri kādas karotītes karameļu mērces.

 

Sagriezt vislabāk ar karstu nazi (paturēt asmeni zem karsta ūdens strūklas, aši noslaucīt un griezt).

 

Brūnītes droši var uzglabāt istabas temperatūrā līdz četrām dienām (vai nu slēgtā traukā, vai tam pašam cepamtraukam uzliekot pārtikas plēvi).

 

Notes:

Ja brūnītes griež vēl siltas, tad viducis var no sākuma likties par mitru. Bet viss kārtībā! Garšos ļoti labi.

Domāju, ka savējiem es turpināšu taisīt vienkārši brūnīšu pamatrecepti. Tad tas izskatīsies tā: 

Jo brūnītes ir ļoti garšīgas pašas par sevi, un tāpēc karameļu mērce sanāk lieks cukurs.

 

Bet, kā jau minēju, reizēm vajag tādu pārliecinošu pirmo iespaidu, un tad ļoti labi ir ar šādu karameļu mērces un valriekstu dekorāciju:

Šīs brūnītes esmu rotājusi arī ar fizzāļiem (ar visām čaukstošajām lapiņām).

Vēl variācijas: GLAMOUR rakstā bija minēti ne tikai rieksti un kafija, bet arī žāvēti augļi un alkohols.

Vienreiz es mēģināju brūnītes cept ar žāvētām aprikozēm, un man šī kombinācija likās ne visai, nesaderēja tekstūras.

Vēl citu reizi, kad bijām vesela cepēju brigāde, izmēģinājām pielikt, kā žurnālā bija rakstīts, 3 ēdamkarotes viskija. Man likās ļoti boozy brownies. Trīs ēdamkarotes garšas ziņā ir ļoti daudz, un, manuprāt, labāk viskiju atstāt pudelē.

Visbeidzot, šīm brūnītēm klāt esmu likusi arī trīs ēdamkarotes stipras tējas, kas ievārīta no šokolādes piparmētras. Tāda ļoti izteikta piparmētru garša nebija, bet, ja es gribētu tālāk ar šo recepti ķimerēties, tad piparmētru garša tieši no tējas būtu tas lauciņš, kur es sāktu. 

 

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Ejam rudenī

Šoreiz ejam pa zelta taku.

Apšu lapas tiešām ir kā zelta dālderi. Mirdz saulē un smaržo tik labi, tik rūgteni. Vējam uzpūšot, tās pat čab savādāk nekā citas lapas.

Ejam pa zelta paklāju, un pēkšņi tajā ievijas sārtas lapas. Man tas liekas tik skaisti! Domāju, varbūt sārtums varētu būt atkarīgs no augsnes.

 Man viens no skaistākajiem kokiem ir lazdu krūms.

 

Te pēkšņi - pārsteigums! Mīļš sveiciens orientieristu brigādei! Man līdzi nebija neviena papīra gabaliņa, un tikai pēc tam iedomājos, ka varēju taču izkompostrēt kādu rudens lapu.

Vēl vietām zaļas papardes, jau sārts mazais pīlādzis, ķērpji un fonā drusku sniegs. Tāda bija šī diena.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!