Search

Tuesday, April 29, 2014

Nātru zupa

Mana pirmā nātru zupa. Es gribēju, lai ir vienkārši. Negribēju, lai nātru zupas pasākums pārvēršas garā projektā. Vairākas reizes jau gandrīz sataisījos braukt pēc nātrēm, bet tad padomāju, nu, kam man tas ir vajadzīgs. Taču doma, ka daba man šobrīd piedāvā tādu vitamīnu un spēka lādiņu, ka var iet mežā un vienkārši lasīt, tāpat, kā mellenes - to es gribēju izmantot. Šeit atradu recepti, izklausījās vienkārši un labi.
Sastāvdaļas:
1 mokas krūzīte grūbu
0,5 kg kartupeļu (es liku delikateses kartupelīšus Amandine, jo tiem bija super cena)
1 burkāns
1 mazs sīpols
olīveļļa cepšanai (ņēmu olīveļļu, lai maigāk, lai labāk varētu saprast nātru garšu)
1 vistas buljona kubiciņš
jauno nātru galotnītes, kādi 50 gr, viens mazs maisiņš
sāls
krējums

Darba secība:
Noskalo grūbas un liek vārīties aukstā ūdenī (ūdeni es lēju uz aci, varbūt kādu pusotru litru, divus). Kad vārās, nosmeļ putas.
Nomizo (ja vajag) kartupeļus, sagriež kubiciņos un liek katlā vārīties.
Nomizo un sagriež burkānu un sīpolu. Apcep eļļā, lai nedaudz mīksts, liek klāt zupai.
Pieliek buljona kubiciņu. Visu vāra kādas minūtes 15.
Sietā noskalo nātres. Tad noplaucē nātres ar vārošu ūdeni (es pār sietu pārlēju 1,5 l karsta ūdens). Tad nātres nedaudz sakapā, un liek klāt zupai.
Pavāra, līdz kartupeļi mīksti un grūbas gatavas, pieliek sāli pēc vajadzības.
Pasniedz ar krējumu.
Notes:
Ļoti garšīga zupa! Es biju sajūsmā. Noteikti visgaršīgāk ar krējumu. Nātres ir tādas gaļīgas, gandrīz kā spināti, ļoti labi.
Es uz mežu biju aizmirsusi paņemt līdzi auduma cimdus, griezu nātres ar dārza šķērēm un turēju ar salvetīti.
Kad nātres applaucēju, tās mierīgi varēja ņemt ar rokām, nekas nedzēla. Arī mēli zupa nedzeļ, nepavisam.
Kas to būtu domājis, ka svaigas nātres tik jauki smaržo - maisiņā bija tik svaiga smarža, nedaudz pēc piparmētrām. Smaržo pēc siena, pēc pļavas, pēc bērnības.
Nātres es griezu zināmā mežā, takas malā. Zinu, ka tur katru dienu garām iet stirnas, reiz redzēju aļņu māti ar mazuli. Tur jāj zirgi un atstāj savus zirgābolus. Nezinu, cik un kas nātrēs ir vērtīgs, lasīju, ka tur esot daudz dzelzs. Tas man liekas ļoti labi un jauki, ka es un meža zvēri nedaudz dalam savu ēdienkarti.
Secinājums: vai bija vērts taisīt nātru zupu? Jā! Šopavasar es ļaušu nātrēm augt, zupu otro reizi netaisīšu, bet esmu ļoti gandarīta, ka tas ir izmēģināts.


Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

4 comments:

  1. I just realized that I had not yet said a word about your Nettles!!! The translation is a bit odd but what you said about eating the same menu as the wild animals... I LOVE that!!!

    When I first read this post I was wondering to myself if I had ever heard of Nettle soup. I was thinking maybe I had. But then it occurred to me that a fairy in a show that Abner sometimes watches is named Miss Nettle. Yep, that's the only time I've ever heard of Nettles so I have not heard of nettle soup. I love that you made this! The entire process just sounds so delightful. That's really what life is about isn't it? Process!

    ReplyDelete
    Replies
    1. Thank you! :) I love that the whole thing really was easy. So nettles in soup taste a bit like spinach in that nettles are pretty meaty-like.

      Delete
  2. Izskatās skaisti un izklausās kārdinoši, bet ļoti šaubos, ka jebkad sadūšošos:) Ja nu vienīgi būs jābrauc nātru laikā ciemos:)

    ReplyDelete