Search

Sunday, September 29, 2019

Tulpju sīpoli un šokolādes puķe

Šajā ierakstā (links) atrādīju, kādus tulpju sīpolus nopirku cerībā, ka no tiem pavasarī varētu izaugt jo skaistas tulpes. Taču sīpolu stādīšanu visu laiku atliku, jo mūsu dārziņā ir cieta, blīva zeme, kuru ļoti grūti uzrakt, kur nu vēl izrakt pietiekoši dziļas bedres sīpoliem. Atliku, atliku, līdz vienu pēcpusdienu izlēmu klausīt savas mīļās tantes padomam un darīt tā -

noņemt to pašu virsējo zāles kārtu, tad - cik var, parakt, un tad - sīpolus iekšā, un virsū sabērt zemi. Man bija nopirkts 40-litrīgs zemes maiss (izklausās ļoti daudz, bet tas tāds maiss vien ir, ne no pašiem lielākajiem), to visu es sabēru virsū un izveidoju dobi.

Tagad jāgaida pavasaris - redzēs, vai no manām tulpēm kas sanāks, vai nē, bet es domāju tā - ja nesanāks, nu, tad mācība būs rokā, ka tomēr vajadzēja rakt dziļāk. Bet ja es būtu šo darbiņu atlikusi un atlikusi, varbūt beigās jau būtu par vēlu - zeme būtu pārāk sasalusi, un tad man arī nekas nesanāktu. Tā ka - mēģināts nav zaudēts!

Nākamais darba kārtības punkts:


lielajā podā pie mājas durvīm šokolādes puķei līdzās iestādīju divus šādus augus, zviedriski tos sauc par alunrot. Tās gaišākās šķirnes nosaukums ir "Marmelāde" - cik skaisti, vai ne? Esmu žurnālā redzējusi, ka ir arī šķirne, kas saucas "Creme Brulē", to varam pievienot nākotnes plāniem.


Ir septembra beigas, un mana šokolādes puķe joprojām skaisti zied un mani katru dienu priecē. Tāpēc apsveru iespēju šogad viršus nemaz nepirkt un nestādīt. Ietaupīsies naudiņa, un šim gadam man jau tāpat pietiek rudens darbu.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Tuesday, September 10, 2019

Sakārtots kurpju plaukts koridorā

Septembra sākums, un mūsu koridora kurpju plaukts atspoguļoja mainīgos laika apstākļus - pa dienu, iespējams, silts, vakaros jau aukts, un ik pa laikam - lietus.


Sune uz mani noskatās nedaudz pārmetoši. Kāpēc fotografēt kurpju plauktu, ja var mētāt tenisa bumbiņu? Sava taisnība tur ir.

Bija laiks nolikt vasaras kurpes. Tagad tas ir izdarīts. Zilie gumijas zābaki, izrādās, ir maza izmēra. Mēģināšu tos pārdot par kādu naudiņu, varbūt kādam citam mazajam noderēs.

Un šeit - pēc bilde.


Divas domas - viens, arī šajā bildē ir divi kurpju pāri, kas mazajam ir palikuši knapi. Bet tās ir diezgn aktīvi valkātas kurpes, īsti nepārzinu otro roku tirgu, nezinu, vai un par cik tādas varētu mēģināt pārdot. Pakonsultēšos ar draudzeni. Kāpēc es to rakstu - lai ilustrētu, ka šāds kurpju plaukts visu laiku īstenībā ir procesā - mainās sezonas, aug kājas, apavi nolietojas, apnīk - tad nu kā modram vanagam šis plaukts visu laiku būtu jārevidē (to es saku ar smaidu).

Otra doma - stūrī noliku lielu sudraba vāzi, kuru man sen, sen uz dzimšanas dienu pilnu ar gladiolām uzdāvināja labs draugs. Man šī vāze īsti nelietojas (jo šķiet, ka gladiolas ir vienīgās šai vāzei piemērotās puķes), tāpēc tagad izdomāju to nolikt koridorā, jo varbūt ik pa laikam kurpes velkot, par šo vāzi papriecāšos. To mēs vēl redzēsim.

Šīs dienas mazais, priecīgais notikums - vienā kastē skapja augšā atradu sunes "matu suku" un šķēres! Man jau likās, ka būs jāpērk jaunas, ka vecās pazudušas pārvākšanās laikā. Tagad būs jāieplāno laiks sakopt sunei kažoku.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Monday, September 9, 2019

Dārza atkritumi un tulpju sīpoli 2019

Šodien biju nedaudz sašutusi par to, ka atbrīvošanās no dārza atkritumiem ir tāda epopeja. Par to tūlīt pastāstīšu, bet no sākuma ieliksim uzmundrinošu bildi. Man ir padomā rudens dārza darbi - gribu iestādīt tulpju sīpolus.


Tātad - dārza atkritumi: nopļautā zāle, sapuvuši āboli, apgrieztais dzīvžogs, un tagad arī smaga, mālaina zeme, kura saķērusies kopā ar zāli, un kuru es raku ārā, lai varētu izveidot dobi ar lavandām u.c.puķēm. Kāpēc šos atkritumus nevar vienkārši izmest parastajā miskastē? Tāpēc, ka pie mums paredzēts šos atkritumus izmest pārstrādes centrā. Ja visi mestu savus dārza atkritumus parastajā miskastē, tad pilsētas dome to ātri saprastu un palielinātu miskašu izvešanas cenas, un to jau negrib neviens. Arī dārzā komposta kaudzi taisīt es nevēlos, jo mūsu mājas zemes pleķītis ir neliels, un gribas, lai tas viss būtu skaists, bez komposta kastes vai kaudzes.

Lai nu kā - šodien biju izdomājusi šos atkritumus aizvest uz atkritumu pārstrādes centru. Man bija sagatavoti lielie miskastes maisi, bet sakiet lūdzu, kāpēc tos maisus taisa tik lielus? Viņus tāpat pilnus ar tādiem smagumiem nevar piekraut! Nevarētu pēc tam panest, kur nu vēl iecelt mašīnas bagāžniekā, un pēc tam izbērt konteinerā. Man sanāca kādi pieci maisi.


Izlēmu izmest arī to apaļo, pīto paklāju, jo sapratu, ka tas tomēr par daudz izmircis, saglābt būtu grūti.

Tā nu salādēju visus maisus bagāžniekā un devos uz pārstrādes centru. Braucu gumijniekos, un labi, ka tā, jo pārstrādes centrā pie man vajadzīgā konteinera bija nedaudz dubļains. Pēc tam savos gumijas zābakos jutos kā īsta dārzniece. Iebraucu puķu veikalā pēc zemes, un nopirku piecus narcišu sīpolus.


Domāju, ka ļoti labi izskatīsies ar manis izvēlētajām tulpēm.

Ārā pēkšņi iestājies rudens. Vēl tikko varējām iet ar šortiem, bet šodien es skapī sameklēju džinsus.

Nu, ko - lai visiem jauka pirmdiena un nedēļa!

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Saturday, September 7, 2019

Rudens sākuma pieturzīmes

Šodien brīva diena. Beidzot ieliku mazgāties sunes dvieļus, kuri stāvēja uz šī galdiņa teju pus vasaru. Grozs, kas bildē, šeit ir tikai bildei un smukumam, tas parasti stāv iekšā, lielajā istabā, jo doma ir tur likt mazā mantas. Āra spilveni būs jāizmazgā, jāizžāvē, un jāatrod tiem kāda vieta ziemas guļai. Paklājs, kas bildē -


to es nopirku pavasarī, kad vēl dzīvojām dzīvoklī, lai izdaiļotu mūsu mazo balkonu. Tagad, kad slaucīju terasi, pacēlu paklāju, un atklāju, ka tas ir sācis pelēt (laikam pelēt, tādas baltas svītras, tuvāk neskatījos).

Pirmā doma, ka jāmet paklājs ārā. Bet tikko iedomājos, ka varbūt to var izžāvēt un izmantot arī nākamgad? Pakonsultēšos ar savu gudro tanti. Paklājs maksāja 200 kronas (aptuveni 20 eiro), un savu tas noteikti ir izdarījis - gan palīdzējis radīt labu iespaidu par mūsu dzīvokli tā pārdošanas procesā, gan priecējis mani šai mājā visu vasaru.

Ienesu iekšā divus pelargoniju podus - tās puķes, kuras gribu mēģināt pārziemināt. Viena ir mana Mårbacka pelargonija, tā gaiši rozā (ziedēja visu vasaru, un zied joprojām), un otra ir riktīgi fuksiju rozā krāsā. Manuprāt, arī tā ir īpašas šķirnes (nedaudz līdzinās tulpju pelargonijai), bet zemniekiem bija atlaides, un es to puķi nopirku par 20 kronām (2 eur). Šajā bildē var redzēt, ka es uz otrā stāva kāpņu telpu esmu atnesusi arī ZZ puķi. Šeit augšā bija vienīgā vieta, kur es šo puķi varēju iedomāties, jo, teikšu atklāti,


apsvēru arī iespēju no šīs puķes atvadīties. Mums dzīvokļu mājā bija tāda tradīcija - ja tev kaut ko vairs nevajag, bet ārā mest būtu žēl, noliec pie sienas lejas kāpņutelpā - varbūt kādam citam kaimiņam noderēs. Ja man tagad būtu šāda siena, šo puķi, visticamāk, būtu atdevusi. Man liekas, ka tā savu ir izdarījusi. Arī pelargonijas uz šīs palodzes liku nelabprāt - man nepatīk logiem likt kaut ko priekšā. Feng šui eksperti noteikti teiktu - nu, tad met ārā, kāpēc tādas lietas paturēt mājās? Bet manī pamostās praktiskais latvietis, kurš saka - bet ja nu pelargonijas pārziemos, un priecēs mani arī nākamvasar? Ja nu man tas ZZ augs tur, otrajā stāvā, iepatiksies? Izsviest var vienmēr, vai ne? Tāpēc pieņemu lēmumu pagaidām šīs puķes tur atstāt.

Kā mēs redzam nākamajā bildē, es iekšā no terases esmu ienesusi arī olīvkoku. Tas gan man ļoti patīk, un arī to es ceru pārziemināt. Olīvkoku es noliku tur, kur līdz tam stāvēja ZZ augs (tāpēc man ZZ augu vajadzēja nolikt kaut kur citur) -


lielās istabas stūrī. Atrādu arī divus grozus (vai maisus), kurus nopirku, jo man likās, ka varēšu tajos aši katru vakaru salikt mantiņas, kas izmētātas pa visu lielo istabu. Pagaidām šis plāns nestrādā, jo izrādās, ka es nevaru tā vienkārši samest mantas maisā. Man gribas sarevidēt, sazortēt, un vakarā ir citi darbi un nogurums, un es to nedaru. Brūno maisu sākumā biju domājusi veļai, bet izrādās, ka man patīk abi mūsu jau esošie veļas maisi. No vienas puses fail, no otras - varbūt šis brūnais maiss noderēs kaut kam citam.

Visbeidzot, mūsu koridorā, kuram vajadzētu veltīt daudz mīlestības (vajadzētu kārtīgu remontu) tagad ir drusku mājīgāk -


pielikām divus rāmjus. Melnajā rāmī ierāmēju kartiņu no labākās draudzenes, un baltajā rāmī ir bilde no IKEA, tādas priecīgas bultiņas (un bildei bija milzu atlaide). Šī siena ir gaiši zilā krāsā, un bildes sedz vairākus milzīgus caurumus.

Kāpēc uz letes stūra ir divas rozā hanteles? Tāpēc, ka tām vēl neesmu atradusi piemērotu vietu, un tāpēc, ka man liekas, ka varbūt es kādreiz ar tām veikšu kādus roku vingrinājumus. Un tad es domāju - vai kilograms katrā rokā ir par maz? Vai man vajadzētu nopirkt smagākas hanteles? Vai es tiešām ar viņām darbošos? Visticamāk jau, ka nē. Bet pagaidām manas rozā hanteles tur vēl stāv.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!

Wednesday, September 4, 2019

Atkal zied rozā orhideja

Atkal zied mana rozā orhideja - ziediem pilns zars.


Šeit links uz pagājušā gada ierakstu un bildi no orhidejas ziedēšanas laika.

Paldies, ka ieskatījies Pieliekamajā!